Jau no dzimšanas brīža katram cilvēkamneatkarīgi no tautības, tautības, rases vai dzimuma ir pamattiesības. Kā indivīds aug un tiek ieviests sociālajā sabiedrībā, palielinās tiesību, brīvību un pienākumu apjoms attiecībā uz apkārtējo sabiedrību un cilvēkiem.
Pirmo reizi cilvēka un pilsoņa tiesības un brīvībasFrancijas „Tiesību deklarācijā”, kas pieņemta tālākajā 1789. gadā, lai gan pati ideja ir ilgāka vēsture, pirmās atsauces uz personas pamattiesībām attiecas uz 1215. gadu (Anglijas „Brīvību hartas pieņemšanas” gads).
Jaunākais dokuments un vissvarīgākais vairumam valstu bija „Vispārējā cilvēktiesību deklarācija”.
Ja mēs šo jautājumu aplūkojam atsevišķas valsts kontekstā, tad cilvēka un pilsoņa pamattiesības un brīvības, piemēram, Krievijas Federācijā, nosaka un ievēro valsts konstitūcija.
Konstitūcija ir sadalījusi visas valsts pilsoņu juridiskās privilēģijas un brīvības atsevišķās grupās, kas aptver visas galvenās cilvēka dzīves jomas:
- personiskās tiesības un brīvības;
- politisks;
- sociālekonomiskās tiesības;
- kultūras.
Personas un pilsoņa tiesības un brīvības ir primāri svarīgas.
Šodien tiek dota šī grupaīpaša uzmanība, jo valsts politika ir vērsta uz cilvēku labklājību, savukārt Padomju Savienības konstitūcijā vissvarīgākā vieta tika piešķirta valsts ekonomiskajai stabilitātei un tās garantijām.
Personiskās tiesības pieder katrai personai kopš viņa dzimšanas brīža un tām nav piesaistes valstspiederībai vai pilsonībai, tās nav neatsavināmas.
Krievijas Federācijas Konstitūcijas otrajā nodaļā uzskaitītas un nostiprinātas personas un pilsoņa tiesības un brīvības, kas saistītas ar viņa personību:
- Tiesības uz dzīvību un veselības aizsardzību nozīmēneiespējamība nesodīti atņemt jebkurai personai dzīvību. Šīs normas apstiprināšana atspoguļojās ne tikai dažāda veida soda noteikšanā, bet arī nāvessoda aizliegumā, lai gan izņēmuma gadījumos to var piemērot kā sodu.
- Tiesības aizsargāt un aizsargāt indivīda cieņunozīmē, ka nevienu personu nedrīkst pakļaut spīdzināšanai vai jebkādai citai vardarbības vai soda formai, kas var pazemot cilvēku. Šajā kategorijā var iekļaut ne tikai fiziskus sodus, bet arī mutiskus paziņojumus neslavas un apvainojumu veidā.
- Tiesības uz drošību nozīmē nelikumīgas brīvības vai īpašuma atņemšanas nepieļaujamību.
Likums paredz tikai brīvības ierobežošanu kā sankciju par prettiesiskām darbībām, un ierobežojums ir iespējams tikai pēc tiesas vai izmeklēšanas.
Konstitūcijā tika nostiprinātas tādas tiesības kāprivātuma neaizskaramība un aizsardzība, goda un laba vārda, personisko un ģimenes noslēpumu aizsardzība. Saistībā ar šīm nostiprinātajām normām ir aizliegts nelikumīgi vākt, uzglabāt un izplatīt jebkādu informāciju, kas saistīta ar privāto dzīvi, bez personas piekrišanas.
Tikpat svarīgas personiskās tiesības ir tiesībasbrīva pārvietošanās, kas nodrošina brīvu pārvietošanos ne tikai valsts teritorijā, bet arī ārpus tās. Jo īpaši tas paredz neierobežotu dzīvesvietu izvēli gan valsts teritorijā, gan ārzemēs.
Cilvēka un pilsoniskās tiesības un brīvības kopš seniem laikiemir nesatricināma vērtība, par kuru cilvēki un daudzi valdnieki ilgi un spītīgi cīnījās. Līdz šim tiesību sistēma tiek veidota tā, ka visas cilvēka pamatvērtības ir aizsargātas ar likumu, tiek veikti aktīvi pasākumi, lai paplašinātu līdzekļus to stingrai ievērošanai.
