Krimināltiesības ir juridiski neatkarīgasJuridiskais institūts, kas ir daļa no tiesību sistēmas. No citām krimināllikumu nozarēm ir lielisks priekšmets, tas ir, sociālo attiecību joma, kas regulē Krievijas Federācijas normatīvajos aktos noteiktos standartus. Nesen juridiskajā zinātnē arvien vairāk ir iespējams dzirdēt zinātnieku viedokli tiesību jomā, kuri apgalvo, ka krimināltiesībām nav juridiskā regulējuma priekšmeta, kas ir raksturīgi tikai tai, jo attiecību jomu reglamentē nozaru tiesību normas, piemēram, administratīvā, valsts vai civilā. Runājot par izskatāmo tiesību nozari un krimināltiesību pamatprincipiem Krievijas Federācijā, iepriekšminētie speciālisti to nodrošina tikai aizsardzības funkciju, norādot, ka krimināltiesības ir veids, kā nodrošināt citas filiāles.
Pieturoties pie klasiskās izpratnesuzskatīja tiesību nozari kā atsevišķu vienību, jāatzīmē, ka nozarei ir Krievijas Federācijas krimināltiesību principi. Tātad krimināltiesību principi vispārējā klasifikācijā ietver tos pamatprincipus, uz kuriem faktiski tiek veidotas visas tās normatīvās normas, kas regulē noteikto sociālo attiecību jomu. Krimināltiesību funkcijām un pamatprincipiem ir īpašs saturs, kuram ir noteikta ļoti divdomīgas jēdziena klasifikācija.
Krievijas Federācijas krimināltiesību principi ir sadalītivispārējiem, kas raksturīgi visai tiesību sistēmai un līdz ar to uzskatāmajai tiesību nozarei un krimināltiesību principiem rūpniecības vajadzībām. Īpašo krimināltiesību pamatprincipi atklāj šīs tiesību nozares tiesiskā regulējuma iezīmes. Atkal, pēc analoģijas ar tiesiskā regulējuma priekšmetu ir viedoklis, kas pausts, ka nav nepieciešams izcelt nozaru principus, jo vispārējie principi darbojas caur nozaru principiem. Tādējādi nozaru principi nav redzami caur vispārējo prizmu. Neskatoties uz to, krimināltiesību principi likumīgi tiek formalizēti Krievijas Federācijas Kriminālkodeksā. Tie ietver likumības principu, visu indivīdu vienlīdzības definīciju sabiedrībā pirms likuma, pilsoņa vainu, humānisma principu un taisnīguma principu. Katra no šiem pamatprincipiem nozīme ir diezgan skaidri formulēta arī Kriminālkodeksā. Krimināltiesību galvenās funkcijas, uz kuru principiem balstīta visa nozare, ietver preventīvas un aizsargājošas funkcijas. Krimināllikumam kopumā ir noteikts mērķis, kas likumā ir skaidri noteikts - tā ir indivīda tiesību un brīvību aizsardzība sabiedrībā, kā arī pilsoņa privātīpašuma aizsardzība un sabiedriskās kārtības aizsardzība. Turklāt mūsu valsts konstitucionālās sistēmas, vides un to svarīgo sociālo institūciju aizsardzība, bez kurām valsts vienkārši nevar pastāvēt kā valsts varas un pārvaldes sistēma. Šie funkcionālie uzdevumi un krimināltiesību principi ir tieši nostiprināti likumā, taču līdzeklis šo problēmu risināšanai ir atbildības pamatu un principu noteikšana, kas rodas krimināltiesību jomā, turklāt noziegumu diapazona definīcija. Turklāt prasīto uzdevumu risināšanas līdzekļiem jāpievieno arī soda veidu un citu krimināltiesisku sodu noteikšana. Kas attiecas uz aplūkotās tiesību nozares preventīvo uzdevumu, to atrisina psiholoģiska ietekme uz pilsoņa apziņu, kurš nepārkāpj citu personu tiesības, ir likumpaklausīgs. Turklāt tas ietekmē to cilvēku apziņu sabiedrībā, kuri pieļauj dažāda veida novirzīšanos.
