Kriminālprocesa principi ir noteikti. \ TKonstitūciju un CPC 2. nodaļu. Tie atspoguļo kriminālprocesa galveno būtību un saturu kopumā, nosaka visus tās posmus un iestādes, esošās tiesības un pienākumus personām kriminālprocesā. Katrs princips ir balstīts uz vispārēju juridisku ideju, kas izpaužas dažādos procesuālajos noteikumos.
Visi kriminālprocesa principi vienā vai otrā veidātiek izmantoti tiesas procesa laikā. Viņi ir savstarpēji saistīti un savstarpēji atkarīgi. Viena no principiem pārkāpums nozīmē vairāku citu pārkāpumu. To ievērošanu garantē valsts, un to nodrošina valsts struktūras. Ja procesu vadošās valsts struktūras pārkāpj šos principus, viņiem būs jāuzņemas atbildība par izrietošajām sekām.
Kriminālprocesa principi ietvertiesību normas, kas garantē pilsoņu tiesības un brīvības, nosaka pašas tiesas struktūru, kas ir procesa centrālais posms. Viņi savu izpausmi atrod vienā vai vairākos posmos pirms tiesas.
Tiesību aktos ir iekļauti šādi principi:
- likumības princips kriminālprocesā, tas ir, precīza un neatliekama likumu piemērošana, ko veic kompetentas valsts iestādes, kriminālprocesa dalībnieku atbilstība normatīvo aktu prasībām;
- vienīgi tiesas veiktu tiesvedību. Nozīmē, ka personu var atzīt par vainīgu un krimināli sodīt tikai ar tiesas spriedumu;
- cieņa pret cilvēka godu un cieņu. Procesa laikā ir aizliegtas darbības, kas jebkādā veidā pazemo godu un mazina cilvēka cieņu;
- personīgā neaizskaramība. Nav pieļaujama personas nepamatota ieslodzīšana;
- mājas neaizskaramība, tas ir, neviens tajā nevar iekļūt bez īpašnieka piekrišanas;
- pilsoņu tiesību, interešu un brīvību aizsardzība Horvātijākriminālprocess. Katram procesa dalībniekam ir jāzina savas tiesības, šajā sakarā valsts struktūrām tiek uzticēts pienākums tās izskaidrot un nodrošināt iespēju to īstenot;
- nevainīguma prezumpcija. Visas šaubas, kas rodas kriminālprocesā, tiek interpretētas par labu aizdomās turētajam. Persona pirms tiesas sprieduma nav vainīga;
- pušu konkurētspēja. Nozīmē, ka kriminālprocesā funkcijas (aizstāvība, apsūdzība, atļauja) tiek sadalītas starp pusēm un tās nevar piešķirt vienai struktūrai vai amatpersonai;
- aizdomās turētā (apsūdzētā) tiesību uz aizstāvību nodrošināšana. Lietas ierosināšanas gadījumā noziegumu izdarījušajai personai ir tiesības aizsargāt augsti kvalificēta speciālista intereses;
- kriminālprocesa valoda. Vada tikai štatā (krievu valodā) vai Krievijas Federācijā iekļautās republikas valodā;
- publicitātes princips kriminālprocesā. Ja tiek konstatētas izdarīta nozieguma pazīmes, pret vainīgo būtu jāuzsāk krimināllieta neatkarīgi no cietušā vēlmēm. Pilsoņu un sabiedrības aizsardzība pret noziedzību ir valsts, nevis pašu pilsoņu pienākums;
- korespondences, telefona un citu noslēpumisarunas, telegrāfs, pasta un citi ziņojumi. Nozīmē, ka šādā veidā iejaukšanās privātumā ir nepieņemama. Tikai tad, kad noziegums ir izdarīts ar tiesas lēmumu, šo ierobežojumu var atcelt un kā izņēmums ir pieļaujams gadījumos, kas nepieļauj kavēšanos;
- tiesības pārsūdzēt procesuālos lēmumus. Ja nepiekrīt pieņemtajam lēmumam, jebkurš pilsonis var iesniegt sūdzību augstākā organizācijā vai tiesā.
Kriminālprocesa principi ir valsts struktūru darbības pamatā, tie tiek plaši izmantoti praksē un tiek vadīti krimināllietu izmeklēšanas un izskatīšanas laikā.
