Saskaņā ar likumu ļaunprātīga izmantošanaPilnvaras ir tādas darbības, kad kāds ierēdnis izmanto savas oficiālās pilnvaras pret dienesta interesēm, tās ir darbības, kas veiktas no algotņa vai citiem personīgiem mērķiem un interesēm, kas rada būtiskus pilsoņu vai organizāciju likumīgo interešu un tiesību pārkāpumus. Pirms desmit gadiem tika reģistrēti gandrīz četri tūkstoši šādu noziegumu pret valsti un cilvēktiesībām.
Pilnvaru ļaunprātīga izmantošana ir vienmērTā mērķis ir traucēt valsts organizāciju un institūciju, administratīvo struktūru vai Krievijas Federācijas militāro organizāciju administratīvo aparātu noteiktas sastāvdaļas normālu darbību. Atkarībā no nozieguma niansēm un apstākļiem šādas darbības izpaužas kā cilvēku tiesību, brīvību un citu organizāciju, pilsoņu vai valsts ekonomisko interešu pārkāpums.
Valsts varas ļaunprātīgu izmantošanu parasti var noteikt, izmantojot trīs obligātus iemeslus:
1) ierēdņa oficiālo pilnvaru izmantošanu dienesta interesēs;
2) seku izpaušana kā agresīva organizācijas un pilsoņu likumīgo interešu un tiesību pārkāpšana, vai arī likuma aizsargātas valsts vai sabiedrības intereses;
3) cēloņsakarīgas loģiskas saiknes rašanos starp rīcību un sekām.
Noziedzīgo nodarījumu var izdarīt kā nepārprotamu veidudarbības - persona, kura ieņem noteiktu pozīciju pēc savas pilnvaras, aktīvi izmanto; un arī neaktīvā veidā - ierēdnis šajā gadījumā apzināti nepilda savus darba pienākumus (piemēram, nenovērš ekonomiskos noziegumus).
Kā noteikt ierēdņu ļaunprātīgu izmantošanupilnvaras? Risinot šo sarežģīto jautājumu, ir nepieciešams noteikt amatpersonas oficiālo tiesību raksturu un klāstu, kā arī pienākumus, kas viņam noteikti statūtos, instrukcijās un citos normatīvajos dokumentos. Sods satur atsauces uz šiem tiesību aktiem, kas nosaka konkrētas pilnvaras un īpašas apsūdzētā vardarbības tiesības un pienākumus pret dienesta interesēm.
Šīs šķirnes veidi un veidi ir dažādi.likuma pārkāpumi, piemēram, varas ļaunprātīga izmantošana: rīkojumu un rīkojumu izdošana, kas ir pretrunā ar likumu un citiem normatīvajiem aktiem, radot zināmas nepatīkamas sekas; nepamatoti un pārmērīgi izdevumi valsts līdzekļiem (īpašums, nauda utt.) bez acīmredzamām zādzībām; trūkumu, zādzību, valsts un pašvaldību institūcijās vai valsts vai pašvaldību iestādēs izdarīto oficiālo pienākumu pārkāpumu slēpšana. Piemēram, samazinot un slēpjot patiesos noziegumu skaitļus, lai redzami optimizētu noziedzīgo situāciju pilsētā utt.
Par tīšu oficiālu bezdarbību saskaņā arlikums tiek sodīts. Par valsts varas pārkāpumu un ļaunprātīgu izmantošanu atbildība rodas tikai tad, ja ir pierādīts algotņu motīvs un citas amatpersonas intereses. Citas personiskās intereses, kas saistītas ar ierēdni un varas ļaunprātīgu izmantošanu, var izteikt mēģinājumos iegūt nemateriālus ieguvumus - karjerismu, savstarpēju pakalpojumu saņemšanu, nepotismu, vēlmi izrotāt savu reālo stāvokli, saņemt atbalstu viņu dzīves problēmu risināšanā utt. Tas viss, kā arī citi papildinoši faktori var norādīt, ka pakalpojuma autoritāte ir pārsniegta.
