Nepilngadīgas lietas civillietāsIr ilgs laiks. Juridiskajās publikācijās to sauc par vienkāršotu procedūru. Visu šo laiku šī iestāde ir kļuvusi par efektīvu juridisko instrumentu.
Korespondences ražošanas koncepcija un vērtība
Respondenta informētība par prasībāmprasītājs, kas pret viņu cīnījies, netiks apmierināts, izvairoties no pamatotiem iemesliem, pasīva izpausme, jāmudina viņu būt aktīvam. Esošie civilprocesa veidi ir saistīti ar tiesību un procesuālo tiesību piešķiršanu no pirmās tiesas sēdes. Pušu darbība palīdz paātrināt lietu izskatīšanu. Atteikšanās no ražošanas un prombūtnes risinājumu var tikt interpretēta kā viena no iespējām izskatīt strīdu pēc būtības.
Jāsaka, ka lietas izskatīšana ir šādametode ietver zināmu vienpusību, kad tiesnesis uztver strīda apstākļus. Attiecīgi tas var ietekmēt pilnvarotās personas viedokli, akta saturu. Šajā sakarā saskaņā ar vienlīdzības principu atbildētājam vajadzētu būt iespējai pieprasīt lēmuma atcelšanu, ievērojot vairākus nosacījumus. In absentia tiesvedība civilprocesā ir forma, kas pielāgota un nepieciešama, lai realizētu tiesības uz aizstāvību tiesā subjektam, kurš ir pieteicies izšķirt strīdīgu lietu, ja nav iespējams ievērot sacīkstes principa principu.
Būtība
Kā pamats neklātienes lietāmlietas izskatīšanā parādās vienas no strīdā iesaistītajām pusēm faktiskā prombūtne. Puses neesamība būtiski ietekmē procedūras gaitu. Tas nozīmē to darbību izslēgšanu, kuras realizē tiesības uz aizstāvību tiesā. Šīs formas īpatnības ir tādas, ka tas nenozīmē dalībnieku mutiskas debates. Procedūras ietvaros pastāv sacīkstes princips, taču tas nav pilnībā izpausties. Mutiskus paskaidrojumus sniedz tikai viena puse. Tikai viņa sniedz pierādījumus civilprocesā. Viena dalībnieka prombūtnes laikā tiek īstenota tiesvedības procedūra, kaut arī ne pilnībā. Materiālie un procesuālie jautājumi tiek risināti nevis ar visaptverošu, bet gan ar vienpusēju diskusiju.
Это, однако, не означает, что при использовании šāda lietas izskatīšanas forma nesasniegs procesa mērķus. Visi civilprocesa veidi ir saistīti ar iesniegto materiālu izpēti. Šajā sakarā, pat ja neviena no pusēm sanāksmē nepiedalās, tiesa izdos lēmumu saskaņā ar izpētīto informāciju. Personai, kura izvairās no dalības procesā, jāapzinās prombūtnes procesa nozīme. Šī veidlapa nav paredzēta atbildētāja, kurš neierodas tiesā, tiesību pārkāpšanai. Tā mērķis ir domstarpību izšķiršana saskaņā ar pieejamajiem pierādījumiem optimālā laikā.
Svarīgs punkts
Neklātienes produkcijas jēdziens tiek pieņemtsneapšaubāma dalība prasītāja procesā. Viņam vajadzētu būt skaidri izteiktai pozitīvai iniciatīvai. Ja prasītājs neierodas uz tiesas sēdi, tiesai vienmēr ir šaubas par viņa vēlmi atbalstīt prasības to sākotnējā formā. Dažos gadījumos pat ir iespējams secināt, ka kāda puse ir atteikusies no pretenzijām. Šajā sakarā prombūtnes process civilprocesā sakarā ar neierašanos uz prasītāja sapulci ir pretrunā ar procesa dispozitīvajiem principiem. Ja šī dalībnieka nav, impulss procesa sākšanai ir jādod kādai citai strīda pusei. Ja uz sēdi neierodas ne atbildētājs, ne prasītājs, tad paliek tikai tiesa. Krievijas Federācijas tiesību akti neparedz instances iniciatīvu lietas izskatīšanā, jo pretējā gadījumā tas būtu pretrunā ar šīs struktūras lomu procedūrā.
Atbildētāja neierašanās
To var apskatīt no dažādiem leņķiem.Piemēram, atbildētāja neierašanās norāda uz prasības noraidīšanu. Ja šis apgalvojums ir patiess, tad izvairīšanās no dalības procesā darbojas kā aizsardzības metode, kuru apzināti izmanto persona. Tomēr šķiet, ka šādu viedokli nevar uzskatīt par pareizu. Ja neierodas, atbildētājs, iespējams, var paļauties uz tiesnesi neatkarīgi, izmantojot Krievijas Federācijas likumdošanu, no iesniegtajiem lietas materiāliem secināt visus pieļaujamos iebildumus pret prasībām.
Ja lietu izskata prombūtnes laikāpuse, kura nezina, ka pret viņu ir iesniegta prasība, tad tiek pārkāptas viņas tiesības. Tas nozīmē, ka šāda atbildētāja "aprūpes" forma tiesā ir pilnībā pamatota. Procesam nevajadzētu notikt, ja nav kāda dalībnieka, kurš nav informēts par sapulci. Ja mēs uzskatām neierašanos uz atbildētāja prasījuma atzīšanu, tad šāds viedoklis faktiski darbojas kā puses apsūdzība, neizskatot lietu pēc būtības. Pats neklātienes ražošanas jēdziens ir pretrunā ar šo noteikumu.
Apkopojot šos noteikumus, mēs to varam teiktneviens no tiem nevar definēt izskatāmās tiesvedības formas būtību. Turklāt jāņem vērā, ka, ņemot vērā iespējamo iemeslu dažādību, kāpēc atbildētājs neierodas uz tiesas sēdi, patiesie viņa neierašanās uz tiesu apstākļi nav zināmi.
Apliecinošo dokumentu iesniegšana
Pierādījumi civilprocesā irgalvenā nozīme, izskatot lietas pēc būtības. Viņi atbalsta prasītāja prasības, pamato atbildētāja vārdus. Dažos gadījumos, lai labāk izprastu problēmu, ir nepieciešami mutiski paskaidrojumi. Ne visus civilprocesa pierādījumus var pieņemt bez paskaidrojumiem. Turklāt rodas situācijas, kad viena vai otra iemesla dēļ nav iespējams iesniegt atbalsta materiālus. Šajā gadījumā ir ārkārtīgi svarīgi izteikt partijas mutisku paziņojumu par viņu klātbūtni. Pēc pieteikuma tiesai ir tiesības pieprasīt norādītos pierādījumus. Civilprocesā galveno lomu spēlē personu informēšana par plānoto uzklausīšanu. Savlaicīga dalībnieku informēšana ļauj viņiem pienācīgi sagatavoties tiesvedībai. Attiecīgi viņiem ir iespēja savākt nepieciešamos materiālus un iesniegt tos tiesā.
Paziņojums
Krievijas Federācijas Civilprocesa kodeksā (ar komentāriem) teikts, ka terminspaziņojumi atbildētājam katrā gadījumā jānosaka, ņemot vērā lietas specifiku, pušu izpratni par strīda apstākļiem, spēju pienācīgi sagatavoties tiesas sēdei. Savlaicīga paziņošana par procesa datumu, laiku un vietu ir obligāta pat tad, ja dalībnieks ir lūdzis izskatīt strīdu viņa prombūtnes laikā. Saskaņā ar to, lemjot jautājumu par atbildētāja atzīšanu par pienācīgi paziņotu, tiesai jānosaka:
- Kāda paziņošanas metode tika izvēlēta.
- Vai paziņojums tika nosūtīts iepriekš.
- Vai paziņojums ir sastādīts pareizi, vai tajā ir likumā paredzētie obligātie dati?
- Vai paziņojums tika piegādāts personīgi, vai tas tika izdarīts savlaicīgi.
- Vai tiesa ir saņēmusi dokumentus, kas apstiprina paziņojuma saņemšanu (atkarībā no nosūtīšanas veida).
Nosacījumi
Krievijas Federācijas Civilprocesa kodekss (ar komentāriem) paredzapstākļi, atkarībā no tā, vai ir iespējams veikt lietas izskatīšanu atbildētāja prombūtnes laikā, konstatējot viņa neierašanās faktu, ja viņam par to pienācīgi paziņots. Nosacījumus var klasificēt šādi:
- Nepieciešams. Viņu ievērošana ir nepieciešama katras lietas iztiesāšanā.
- Neobligāti. Viņu ievērošana ir atkarīga no jaunajiem apstākļiem, kas sarežģī priekšmeta sastāvu.
Kā viens no priekšnoteikumiem, insaskaņā ar kuru kļūst iespējams veikt procesu aizmuguriski, Civilprocesa kodekss prasa, lai atbildētājs nepieprasītu izskatīt strīdu bez viņa līdzdalības. Tiesas paziņojumos, kas nosūtīti lietas dalībniekiem, tiek ierosināts iesniegt visus apliecinošos dokumentus, norādītas viņu neierašanās un neierašanās uz tiesas sēdi sekas, pienākums informēt iemeslus, kāpēc klātbūtne nav iespējama tiesas sēdes laikā. tiek izskaidrota tiesvedība. Tajā pašā laikā tiesnesis nosūta atbildētājam prasības kopiju, bet prasītājs - atbildētāja paskaidrojumu kopiju, ja tādi ir.
Otrais priekšnoteikums, lai apsvērtu iespēju uzsākt procesu aizmuguriski, Civilprocesa kodekss nosauc tās puses neveiksmi, kurai tika izvirzītas prasības.
Trešais apstāklis ir atbildētāja neinformēšana par viņa neierašanās iemesliem tiesas sēdē un lūguma izskatīt lietu bez viņa līdzdalības neesamība.
Ceturtais nosacījums ir prasītāja piekrišanalietas izskatīšana aizmuguriski. Šī fakta noskaidrošana darbojas kā dispozitivitātes principa izpausme. Ja tiek atklāta prasītāja piekrišana strīda izskatīšanai atbildētāja prombūtnes laikā, tiesai ir jāpaskaidro šādas rīcības sekas. Prasītājs jo īpaši nevarēs mainīt savu prasību priekšmetu un pamatojumu, kā arī palielināt prasījumu apjomu. Savukārt atbildētājs saņem tiesības ne tikai pārsūdzēt, bet arī atcelt lēmumu aizmuguriski. Ja nav prasītājas piekrišanas, tiesa atliek sēdi, paziņojot jaunas sēdes laiku, datumu un vietu. Procesus aizmuguriski civilprocesā atļauts veikt tikai tad, ja ir izpildīti norādītie nosacījumi.
Lietas izskatīšana
Procedūra aizmuguriski paredz:priekšmeta izskatīšana, par kuru atbildētājam nekavējoties tika paziņots, nosūtot viņam prasības kopiju un pievienotos dokumentus, kas pamato pretenzijas. Tajā pašā laikā, ja šis dalībnieks nav informēts par izmaiņām norādītajās pretenzijās, tiesa nevar izskatīt lietu pat saskaņā ar parastajiem noteikumiem. Pretējā gadījumā tas būtu pretrunā ar līdztiesības un pušu konkurences principiem.
Tādējādi, kad prasītājs maina pamatojumu vaiprasības priekšmets, ja atbildētājs neierodas, lietas izskatīšana lietā ir jāatliek, un pēdējam jānosūta jauns paziņojums saskaņā ar Art. 114 Civilprocesa kodekss. Ja viņš neierodas uz jaunu sanāksmi pēc tam, kad tā ir atlikta, uz strīdu attiecas nosacījumi, kas paredzēti Art. Kodeksa 233. pantu var uzskatīt par tā neesamību.
Tiesas noteikšana
Jautājums par iespēju vadīt prombūtniprocess būtu jāapspriež sesijas sagatavošanas posmā pēc tam, kad ir pārbaudīts dalībnieku klātbūtne sēdē, iepazīstinot ar tiesas sastāvu, izskaidrojot personām viņu pienākumus un tiesības. Rezultāts, nosakot iespēju sākt tiesvedību atbildētāja prombūtnes laikā, tiek formalizēts nolēmumā. To var izņemt bez izņemšanas sanāksmju telpā. Definīcija tiek ierakstīta protokolā, kas atspoguļo visu jautājuma apspriešanas gaitu. Akta saturam jāatbilst Art. Kodeksa 225. pants.
Korespondences risinājums
Šādas rezolūcijas saturs, kā arīpiegādāti tradicionālās uzklausīšanas laikā, jāatbilst Art. Koda 198. punkts. Lēmumā jābūt ievaddaļai, aprakstošai, motivējošai un operatīvai daļai.
Pirmajā sadaļā ir norādīta akta pieņemšanas vieta un datums, tiesas nosaukums, sastāvs, sesijas sekretārs, citas personas, kas piedalījās lietā, procesa priekšmets vai izteiktais pieprasījums.
Aprakstošajā daļā ir prasītāja pretenzijas, no atbildētāja saņemtie iebildumi. Šeit sniegti arī citu procesa dalībnieku paskaidrojumi.
Motivācijas daļa atspoguļo apstākļus,tiesā noteikti pierādījumi, pierādījumi, saskaņā ar kuriem izdarīti secinājumi, argumenti, uz kuru pamata atsevišķi materiāli tika noraidīti. Šajā sadaļā jābūt atsaucēm uz normām, pēc kurām pilnvarotā persona vadījās, pieņemot lēmumu. Prasību noraidīšanas gadījumā saistībā ar procesuālā termiņa nokavēšanas iemeslu atzīšanu par necieņu ir norādīts tikai šī fakta konstatējums.
Rezolutīvajā daļā papildus informācijai par atļaujustrīdam pēc būtības, pārsūdzības termiņam un procedūrai jāpievieno skaidrojums par noteikumiem par pieteikuma iesniegšanu lēmuma pārskatīšanai. Lēmums stājas spēkā pēc tā apstrīdēšanai paredzēto termiņu beigām.
Sekas
Pēc prombūtnes lēmuma stāšanās spēkālietas dalībnieki un trešās personas, viņu tiesību pārņēmēji atkal nevar iesniegt tos pašus prasījumus tiesā ar vieniem un tiem pašiem pamatiem starp tām pašām pusēm. Nav atļauts apstrīdēt izveidojušās tiesiskās attiecības un faktus citu procedūru ietvaros. Apmeklētāja lēmums ir tikpat spēcīgs kā jebkurš cits. Neskatoties uz to, rodas šaubas par spēkā esošo dekrētu, pirms kura pieņemšanas visi iebildumi un apstākļi nav izpētīti un pierādīti. Noteikumi neparedz mehānismu, kas nodrošina neizbēgamu lēmuma pārbaudi, piešķirot tiesības nepiekrist pēc būtības vai paziņot par atcelšanu.
Apelācija
Tas darbojas kā papildu garantijaatbildētājam. Tiesību akti paredz iespēju nosūtīt tiesai lūgumu atcelt lēmumu, pievienojot pierādījumu par iemeslu pamatotību, kāpēc viņš nevarēja piedalīties tiesas sēdē.
Saskaņā ar šodien spēkā esošajiem noteikumiempasūtījumu var atcelt tikai pēc atbildētāja iniciatīvas. Ja pieteikums ir apmierināts, lietas izskatīšana tiek atsākta pēc būtības. Ja atbildētājs neierodas uz jaunu sanāksmi un viņam par to paziņo, lēmumu aizmuguriski pieņem savlaicīgi. Otrā apelācija nav atļauta. Ražošana sākas no jauna. Atcelšanas gadījumā par spēkā neesošu tiek atzīts tikai pats lēmums, bet ne prasītāja paskaidrojumi un citi lietas materiāli lietā, kas tika savākti un prezentēti iepriekšējās sēdēs. Abām pusēm ir tiesības iesniegt jaunus pierādījumus. Prasītājam ir arī iespēja veikt darbības, kuru mērķis ir iznīcināt radušā strīda priekšmetu.
Secinājums
Šajā gadījumā ir atļauts atcelt lēmumu aizmuguriskitiesa ir noteikusi atbildētāja neierašanās iemeslu pamatotību. Tie jāapstiprina ar atbilstošiem dokumentiem. Mākslā. 242 Civilprocesa kodekss noteica pamatojumu, pēc kura lēmumu aizmuguriski var atcelt. Tikai viena no tām klātbūtne nenozīmē lēmuma atcelšanu.
