/ / Izlīgšana civilprocesā ir svarīgs instruments jebkura konflikta risināšanai

Norēķinu līgums civilprocesā - svarīgs instruments, lai risinātu jebkādus konflikta

Krievijas Civilprocesa kodeksā 200534. pants paredz šādu jēdzienu kā mierizlīgums. Tā būtība ir panākt strikti noteiktu vienošanos starp konfliktējošajām pusēm (prasītāju un atbildētāju).

Var panākt mierizlīgumu civilprocesājebkurā procesa stadijā, bet tikai līdz tiesas lēmuma pasludināšanai. Tāpat prasītāja atteikšanās no prasījuma un turpmāka līguma parakstīšana starp abām pusēm ir iespējama gan apelācijas komisijā, gan izpildes procesā.

Galvenais ir tas, ka konflikts ir atrisināts unabas puses bija gatavas vest sarunas par kopīgu lēmumu, kas derētu visiem. Ja tiesa paziņoja savu lēmumu, tad izlīguma līgums netiks ņemts vērā.

Praksē izlīguma līgums civillietāprocesu var iesniegt tiesā kā vienu dokumentu, ko parakstījušas abas puses, un ar atsevišķu prasītāja un atbildētāja paziņojumu palīdzību. Šie paziņojumi tiek ierakstīti tiesas reģistrā un iesniegti lietā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs pirms šī līguma apstiprināšanas informē puses par tā parakstīšanas sekām. Turklāt izskatīšanai tiesā tiek iesniegts mierizlīgums civilprocesā, kura paraugs satur konstatētu informāciju. Kas ir norādīts šajā dokumentā?

Izlīguma līguma paraugs civillietāsprocess obligāti satur informāciju par šāda līguma parakstīšanas brīvprātību, konflikta būtību, iemeslu, kāpēc karojošās puses ir gatavas noslēgt abpusēji izdevīgu līgumu, ieskaitot visa veida piekāpšanās, kuras katra no pusēm ir gatava veikt attiecībā uz otru, vienlaikus sadalot visas saņemtās izmaksas un izdevumus vienādi vai proporcionāli.

Ir ļoti svarīgi, lai tiktu noslēgts tikai izlīguma līgumstiesa ir apstiprinājusi, abas puses to stingri jāīsteno. Ja jūs to pārkāpjat, tiks izpildīti tajā noteiktie nosacījumi. Izlīguma līgums civilprocesā var apstiprināt tiesa un noslēgt tikaistarp konfliktējošajām pusēm, ja tas nav pretrunā ar tiesību aktiem un neaizskar citu (trešo) personu tiesības, kuras strīdīgajā jautājumā izvirza atsevišķas neatkarīgas prasības. Atteikuma gadījumā, apstiprinot šo līgumu, tiesa izdod nolēmumu par atteikumu, vienlaikus norādot šāda lēmuma iemeslus, un pēc tam izskata lietu pēc būtības.

Ja šis līgums tiek apstiprināts,ir pieļaujama atkārtota pārsūdzība tiesā starp tām pašām pusēm un uz tā paša pamata. Bet, neskatoties uz juridisko nozīmi slēgt savstarpēju vienošanos starp pusēm un tā iespējamību, tas ne vienmēr noved pie procesa beigām.

Jāatzīmē arī, ka izlīguma līgumskonfliktējošās puses var pieņemt tiesas izpildes laikā, kad prasītājam jau ir tiesas akts, uz kura pamata tiek izdots izpildu raksts. Izlīguma līguma būtība šajā posmā ir brīvprātīga tiesas rīkojuma izpilde bez valsts piespiešanas.

Kā rīks jebkura konflikta risināšanaiizlīguma līgums kalpo un palīdz tālāk attīstīt attiecības starp abām pusēm. Un pats galvenais, ka šis līgums ir pušu pašu gribas un viņu divpusējās iniciatīvas izpausme. Tajā pašā laikā puses pašas nosaka nosacījumus šī konflikta atrisināšanai un iespējamo piekāpšanās apjomu izvirzītajām prasībām.

Puses pašas nosaka atļaujas nosacījumusdoto konfliktu un iespējamās piekāpšanās lielumu izvirzītajām prasībām. Tāpēc, tāpat kā citas izmaksas, arī tiesas izmaksas tiek segtas līgumā noteiktajā apmērā. Ja līgumā tas nav paredzēts, tad šīs izmaksas tiek sadalītas saskaņā ar vispārpieņemtiem civilprocesa noteikumiem.