Arvien plašsaziņas līdzekļosir ziņojumi par bērnu un pusaudžu nežēlības aktiem. Turklāt šī nežēlība ir vērsta uz vienaudžiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem. Bieži notiek arī valstu konflikti ar jauniešu līdzdalību.
Ņemot vērā šo jautājumu, morālā izglītībaskolēni ir ieguvuši ārkārtīgi svarīgu raksturu, kas atspoguļojas jaunajā FSES. Valsts ir oficiāli atzinusi, ka tā vairs nav atsevišķu indivīdu, bet visas sabiedrības problēma. Un tas jāatrisina centralizēti.
Jāsāk bērnu morālā izglītībajoprojām ģimenē. Skolā bērnam jau jāiemācās atšķirt labu un ļaunu, labu un sliktu, "var" un "nē". Galu galā tieši šie vienkāršie, no pirmā acu uzmetiena, jēdzieni ir pamats tam, ko mēs saucam par "skolēnu morālo izglītību". Tajā pašā laikā jāņem vērā fakts, ka personības audzināšana ir nepārtraukts process, kurā veidojas tās pareiza attieksme pret sevi un apkārtējo pasauli.
Skolēnu morālajai izglītībai vajadzētu būtpirmkārt, veidot tādas morāles kategorijas kā patriotisms, pilsonība, sociālā solidaritāte, ģimene, kā arī vēlme pēc darba un radošuma, zinātnes, kultūras, mākslas attīstība. Tas ir, visas tās kategorijas, kuru klātbūtne pilsoņu vidū ļauj valstij attīstīt un saglabāt savu oriģinalitāti.
Studiju gados jaunākā morālā izglītībaskolēni ir gandrīz fundamentāls solis personības attīstībā. Tāpēc garīgi veselīgas personības audzināšana jāveic jau pamatskolās ar vecāku un skolotāju kopīgiem spēkiem, nevis spontāni, bet regulāri un sistemātiski. Tam tiek izveidotas un attīstītas īpašas skolēnu stundu un ārpusskolas aktivitāšu programmas. Pēdējās ietvaros ir paredzēta skolas tieša mijiedarbība ar papildu izglītības iestādēm, sporta skolām, kultūras un izglītības organizācijām.
Ārpusstundu aktivitāšu procesā studentsjāiegūst zināšanas par sabiedrības struktūru, sociālajām normām, sabiedrībā apstiprinātām un neapstiprinātām darbībām. Viņam vajadzētu arī attīstīt pozitīvu attieksmi pret sabiedrības pamatvērtībām un spēju mijiedarboties ar citiem cilvēkiem.
Kļūšana par studentu kā cilvēku var palīdzētskolas bibliotēkas apmeklējumi, kuros, pienācīgi organizējot darbu, viņš saņems papildu informāciju sev interesantā un pieejamā formā. Tas jo īpaši attiecas uz jaunākiem studentiem, kuri joprojām ir ļoti uzņēmīgi pret literatūras ietekmi.
Vidējās un vidējās izglītības morālā izglītībavecākam vecumam papildus atsaucei uz literatūru jābalstās arī uz citām aktivitātēm. Piemēram, pusaudžiem būs noderīgi regulāri apmeklēt skolas muzeju, strādāt pie tā uzturēšanas un pilnveidošanas. Tas saglabās un stiprinās paaudžu nepārtrauktību. Tomēr skolēnu morālo izglītību nevar ierobežot tikai ar ārēja novērotāja lomu - tās ir "aktīvās" izglītības metodes, kas ir ārkārtīgi efektīvas. Tikai personīgi piedaloties labā, patiesi nepieciešamā darbā, cilvēks var sajust visu dāvinājuma saldumu, redzēt savu darbu rezultātu, saprast savas eksistences nozīmi.
Šāda "aktīva" notikuma piemērs var būt"Skolas gadatirgi", kas tiek rīkoti ar saukli "Atvērta sirds". Tie prasa daudz sagatavošanās. Visi skolēni kopā ar vecākiem un skolotājiem gatavo tirdzniecībai ar rokām darinātas preces.
Katra klase izvēlas pārdevējus, novērtēgadatirgū izstādītās preces veic reklāmas kampaņu starp tuvējo māju iedzīvotājiem. Pats gadatirgū piedalās visa skolas komanda, kā arī viesi. Lai piesaistītu lielāku dalībnieku skaitu, šis pasākums tiek pievienots jebkuriem svētkiem, papildināts ar amatieru priekšnesumu koncertu. Tādējādi skolā notiek plaša mēroga pasākums.
Bet gadatirgus apoteoze ir fakts, ka vissieņēmumi tiek pārskaitīti uz tā bērna adresi, kuram nepieciešama apmaksāta ārstēšana. Visiem bērniem tas būtu jāapzinās, pat dažos gadījumos notiek tikšanās starp studentiem un grūtā situācijā nonākušas personas radiniekiem. Tad skolas personāls jāinformē par to, kā, piemēram, notika operācija ar bērnu, un viņiem un viņa ģimenei jānodod pateicības vārdi.
Līdz absolvēšanas brīdim studentam jau vajadzētu būtmorālās prioritātes un vērtības ir pilnībā izveidotas, kuru mērķis ir tiekties uz valsts attīstību, radīt un uzturēt tajā kārtību, kā arī izskaust nacionālisma izpausmes.
Bet neatkarīgi no tā, kas tiek teikts, lai cik unikāls tas būtuprogrammas nav izveidotas, tās visas būs bezjēdzīgas, ja pieaugušo personīgais piemērs neizmanto studenta autoritāti. Tikai uz šāda piemēra viņš varēs veidot pareizu attiecību modeli un savstarpēju cieņu starp cilvēkiem, kā arī veidot patriotisku attieksmi pret Dzimteni.
