Frazeoloģija ir milzīgs mūsdienu slānisliterārā krievu valoda, kas satur neskaitāmus izteicienus, kas pārsteidz iztēli. Un, ja zināma daļa frazeoloģisko pagriezienu ir zināmi visiem un visiem, tad dažas frāzes patiešām liek domāt. Piemēram, "stūrakmens" ir frazeoloģiska vienība, kuras nozīme uzreiz nav ļoti skaidra. No kurienes šī izteiksme radās un kad tā jāpiemēro, ja vispār? Un kāda principā ir tendence uz šī stila izteicienu izmantošanu mūsdienu sarunvalodā? Mēģināsim to izdomāt.
Kur mēs izmantojam?
Pirmkārt, jāatzīmē, ka tādifrāze vairāk raksturīga augstajam literārajam stilam: jūs to tik bieži nedzirdat ikdienas runā, varbūt tāpēc vārda "stūrakmens" nozīme nav visiem skaidra. Mūsdienu krievu valodā principā ir tendence uz frazeoloģisko izteicienu izmantošanas samazināšanos valodas vienkāršošanas labad, kas neapšaubāmi nav pārāk labi. Tajā pašā laikā šī frazeoloģiskā vienība pieder pie tā dēvētās Bībeles, tas ir, pirmo reizi šī frāze tiek pieminēta tieši kristīgo tautu svētajā grāmatā, kas nosaka līdzīga izteiciena klātbūtni angļu valodā, vācu valodā un citās Eiropas valodās. Pret aizņemšanos neko nevar darīt. Interesanti, ka angļu valodā vārds "fundamentāls" ir iekļauts pašā frazeoloģiskajā vienībā, kas uzreiz ļauj saprast tā nozīmi, atšķirībā no krievu valodas, kur jums joprojām ir jāmēģina saprast. Tas ir tāds "stūrakmens" - frazeoloģiska vienība, kuras nozīmi zina gan eiropieši, gan slāvi.
Bet tāpat? Par sinonīmiem
Bet, atgriežoties pie mūsu auniem, precīzāk, akmeņiem. Tātad, "stūrakmens". Frazeoloģiskās vienības nozīme ir sinonīms tik labi zināmai un arī ne īpaši skaidrai frāzei "priekšgalā". Abi šie izteicieni atgriežas pie Bībeles leģendas par Dieva tempļa celtniecību, kuras laikā tieši šis akmens, kas izcirsts no klints, tika nolikts stūrī, lai nostiprinātu sienas - rupji runājot, visu ēku atbalstīja "stūrakmens". Frazeoloģiskās vienības nozīme ir īsa - pamats, galvenais elements. Šo tālāko laiku arhitektiem bija ļoti grūti izdarīt šo sienu savienojumu un, kā vēsta leģenda, sākumā viņi noraidīja stūrakmeni, kas nebija piemērots kā katedrāles ierastās nesošās sienas elements. Bet tieši stūrī, vissvarīgākajā vietā, noderēja noraidītais akmens.
Un vēl nedaudz?
Daži šo frazeoloģisko vienību saista arī arvēl viens Bībeles akmens - klupšanas akmens, šeit nozīme tomēr jau ir nedaudz atšķirīga, ar nelielu negatīvu nozīmi (elements, kas jebkurā gadījumā kļūst par sava veida traucēkli, šķērsli). Jā, tas manāmi atšķiras no iepriekš sacītā. Bet principā "stūrakmens" ir frazeoloģiska vienība, kuras nozīme tiek noteikta diezgan precīzi, pareizāk būtu teikt, ka pirmā nozīme tomēr ir tuvāka mūsdienu krievu valodai - vissvarīgākā, fundamentālākā.
Patēriņš
Paradoksāli, ka, neskatoties uz ļoti ilgu laikušīs frāzes vēsturi, literatūrā nav tālu atrast tās izmantošanas piemērus. Bet pat tie retie citāti, kur viņš sastopams, piemēram, "Paaudžu garīgā nepārtrauktība ir progresa un civilizācijas stūrakmens". Tas izklausās patiešām ļoti cildeni un neparasti vienkārša cilvēka ausij uz ielas. Visticamāk, tāpēc sarunu biedrs sarunvalodā šādu filoloģisko pavērsienu īsti nenovērtēs.
Apkopojiet
Tāpēc tagad vispārināsim. "Stūrakmens" ir frazeoloģiska vienība, kuras nozīme lielā mērā sakrīt ar izteicienu "priekšgalā", kaut kas tuvu "klupšanas akmenim". Principā, ja to interpretē saskaņā ar Bībeli, tad to var izmantot arī kā apzīmējumu Jēzus Kristus vai visas ebreju tautas vadītāja tēlam. Tas ir taisnīga cilvēka simbols, kuru sabiedrība noraida.
Bet visbiežāk interpretācija ir saistīta arkaut kā pamats, fundamentālais, galvenais un galvenais elements. Šāds izteiciens vairāk raksturīgs augstajam literārajam stilam - tā piemērus nav tik viegli atrast pat daiļliteratūrā, it īpaši mūsdienu. Sakarā ar tendenci vienkāršot valodu, "stūrakmens" praktiski nav atrodams sarunvalodā - tas var izskaidrot faktu, ka ļoti maz cilvēku pareizi saprot šīs Bībeles izteiciena nozīmi, kas tik ilgi ir bijusi krievu valodas sastāvdaļa.
