Idiomātiskā izteiksme ir ilgtspējīgafrāze ar neatkarīgu semantiku. Diezgan bieži idiomas sauc arī par frazeologismiem. Ir vērts atzīmēt, ka jēdziens "idiomatiska izteiksme" tiek izmantots zinātnes aprindās, bet idioma ir definīcija, ko izmanto ikdienas dzīvē.
Ņemot vērā izteiksmes izteiksmi,nepieciešams ņemt vērā nevis atsevišķās sastāvdaļas, bet gan tās vērtības kopumā. Ja jūs pārtraucat idiomu vārdos un tikai pēc tam mēģiniet saprast nozīmi, jūs saņemsiet tikai vārdu kopu. Atcerieties, ka idiomātiskie izteicieni nav neatdalāmi. Tā ir forma, kas nosaka to nozīmi un nozīmi.
Idiomātiskās izteiksmes ir kopīgas visām valodām unuzturam cilvēku kultūras un vēstures attīstību. Tas ir saistīts ar faktu, ka idiomas atspoguļo konkrētu cilvēku realitāti - muitu, pilsētu vārdus un vārdus.
Piemēram, idioms:"Pusdienē ar hercogu Humphrey". Ja jūs to tulkojat krievu valodā, jūs saņemat: "Pusdienē ar hercogu Humfreju". Bet kas tas ir un ko tas nozīmē ēst ar viņu kopā pusdienas, mums nav skaidrs. Ja mēs skatāmies uz frazeologismu vēsturi, kļūst skaidrs, ka agrāk ubagdi lūdza almācas no šī kunga kapa. Izrādās, ka šo izteicienu var tulkot krievu valodā: "palikt bez pusdienām", "būt nabadzīgam".
Idiomātiskās izteiksmes var iedalīt vairākās grupās atkarībā no to izcelsmes.
Pirmā grupa ietver bibliskās idiomasizcelsme. Tie ietver šādas idiomas kā "Sodoma un Gomorrah", "aizliegts auglis". Mūsu valoda ir iemācījusies viņus kopš kristietības pieņemšanas un baznīcas literatūras izplatīšanas Kijevas Rusas teritorijā.
Otrajā grupā vajadzētu ietvert idiomuNo senatniskām literatūrām aizņemti izteicieni: "Augean staļļi", "Ahileja papēdis". Šīs frāzes vienības, tāpat kā pirmās grupas idiomas, var atrast jebkurā no valodām, kuras mēs zinām.
К третьей группе мы относим исконно русские izteiksmes: "pakārt degunu", "valoda dos Kijevu". Diezgan bieži līdzīgas frāzes vienības var atrast saistītās valodās, piemēram, ukraiņu valodā, baltkrievu valodā. Tas izskaidrojams ar faktu, ka šīs tautas ilgu laiku cieši sazinājās un attīstījās gandrīz vienlaicīgi.
Var ievadīt arī idiomātisku izteiksmimūsu dzīve caur literatūru. Ir zināms, ka lielā dramaturga Viljama Šekspīra darbi kļuva par vienu no galvenajiem angļu frāzoloģijas avotiem.
Izceļas interesantas idiomātiskas izteiksmestulkojot tekstu no vienas valodas uz citu. Diezgan bieži tas notiek, ja valodai, kurā teksts tiek tulkots, nav tiešas ekvivalences frāzoloģiskajai vienībai. Šādā gadījumā idiomātiskā izteiksme tiek tulkota, izmantojot izsekošanas papīru. Tā piemērs var būt tādas frāzoloģiskās vienības kā "zilā zeķe", "lielā kājā". Laika gaitā tie ir iekļauti valodas leksiskajā fondā, kļūstot par tā neatņemamu sastāvdaļu.
Jebkura idiomātiska izteiksme ir gudra, prasmīgi veidota doma, kas ietver sevī noteiktu informāciju, ko var saprast tikai dzimtā valoda.
