Mūsdienu sabiedrībā zinātne ir skaistanozīmīga un svarīga mūsdienu kultūras sastāvdaļa. Zinātniskā doma ietver tādu ļoti svarīgu kultūras, sociālo problēmu un citu sociālo jautājumu attīstību un zināšanas. Zinātne kā sociālās apziņas forma, ieiet attiecībās ar cilvēkiem. Ar dažādu zinātnes nozaru palīdzību mūsdienu cilvēks saprot apkārtējo pasauli, atzīst tajā notiekošos procesus. Katra persona izprot dažas īpašas zināšanas, kas veicina tā tālāku attīstību un mijiedarbību ar citiem cilvēkiem, kas to ieskauj. Zinātne kā sociālās apziņas forma sāka veidoties jau 17. gadsimtā, kas tajā laikā veicināja ievērojamas pārmaiņas cilvēku domāšanā un izmaiņas viņu dzīves stilā, kas radās zinātnes attīstībā.
Kopš tā laika cilvēku domāšana ir sākusi mainīties,arvien vairāk un vairāk balstījās nevis uz guesses un pieņēmumiem, bet gan par šķietamajiem dabas likumiem un dažiem faktiem. Mūsdienu zinātne arī nav apstājusies attīstībā, tā pastāvīgi attīstās, ieviešot arvien jaunas pārmaiņas mūsdienu cilvēka apziņā. Mūsdienās attīstība notiek ļoti strauji tehnoloģiju jomā un visprogresīvākajās tehnoloģijās, kas tieši ietekmē cilvēkus. Zinātne kā sociālās apziņas forma arvien vairāk izpaužas mūsdienu cilvēka dzīvē, sagūstot prātu ar pamatu. Lielākā daļa cilvēku veido savas domas par zinātniskiem faktiem un likumiem, tagad ir ļoti maz no tiem, kas domā abstrakti un nesalīdzina savas domas ar zinātniskiem atklājumiem. Ir grūti pateikt, kas patiesībā ir taisnība, tie, kas ir zinātni, vai tie, kas pēc kāda laika nav, varbūt pēc kāda laika cilvēce aptvers visus mūsdienu zinātnes aspektus un virzienus, un tad būs iespējams izdarīt secinājumu.
Cilvēka dzīvē ir divas zināšanu iespējaszinātniski un empīriski, pēc empīriskām zināšanām daudzi uzskata, ka cilvēks var ļoti labi strādāt bez zinātnes, kā tas jau daudzus gadsimtus. Galvenā atšķirība starp zinātni un empīriskām zināšanām ir tā, ka zinātne iekļūst objektu un procesu galvenajā būtībā, un empīriskās zināšanas aptver tikai dažu objektu vai darbību kopīgas iezīmes. Zinātne kā sociālās apziņas forma ir gandrīz pilnīgi izveidota mūsdienu cilvēkā, un tagad viņai būs ļoti grūti pamest.
Šobrīd ir ļoti daudzsvarīgas zinātnes jomas, kas cieši sadarbojas ar katra cilvēka dzīvi. Viena no salīdzinoši jaunajām un ļoti svarīgajām cilvēces zinātnēm ir psiholoģija, tā veido cilvēka uzvedības galvenās iezīmes. Psiholoģija kā apziņas zinātne tika izveidota 19. gadsimtā, un kopš tā laika tā ir intensīvi attīstījusies. Lai gan tas joprojām ir tā attīstības sākumposmā, cilvēki ir iemācījušies daudzas lietas, kas saistītas ar cilvēka uzvedību un domāšanu, taču tomēr tas ir tikai sākums. Psiholoģija kā apziņas zinātne ļauj mums saprast cilvēka domas, paredzēt tās turpmākās darbības, jūtas un lietas, kas to pārvieto noteiktā virzienā, citiem vārdiem sakot, tas palīdz noteikt galvenos motīvus, kas pārvieto cilvēkus, veicot noteiktas darbības. ja nepieciešams, tos var diezgan efektīvi pielāgot, kas ir psiholoģijas pētniecības metožu galvenā vērtība.
Mums nevajadzētu aizmirst, ka ikvienam irviņu tiesības un pienākumi pret apkārtējo sabiedrību, kas ir apvienoti noteiktos likumos. Mūsdienu tiesību zinātne formulē juridisko apziņu, ieskaitot šos likumus, veidojot sava veida zinātnisku pamatu, kas ideālā, tiesiskajā sirdsapziņā, proti, likumu atzīšanā un ievērošanā, ir pamats, uz kura mūsdienu cilvēks īsteno dzīves procesu un mijiedarbojas ar apkārtējiem cilvēkiem.
