Sabiedrības apziņa un tā struktūra iresošās realitātes atspoguļojums idejās, raksturs, cilvēku domas. Tam ir noteiktas īpašības un attīstās atbilstoši saviem likumiem. Šī ir sarežģīta struktūra, ko var iedalīt vertikālā un horizontālā skatījumā. Mēģināsim šo jautājumu detalizētāk apsvērt.
Sabiedrības apziņa un tās struktūra Latvijāvertikālā perspektīva ir sadalīta divās galvenajās kategorijās: epistemoloģiskā un socioloģiskā. Pirmais variants nosaka, kā sociālā apziņa ietekmē būtni. Epistemoloģiskajā pieejā tiek izšķirti teorētiskie un ikdienas apziņas līmeņi. Pirmajā gadījumā tiek pētītas noteiktas ideju, likumu un attieksmju sistēmas. Ikdienas apziņas līmenis ietver izpratni par patiesām vai nepatiesām zināšanām, kas saistītas ar cilvēka ikdienas darbību. Tas var būt aizspriedumi, māņticība, maldīšanās.
Ar socioloģisko pieeju galvenā atšķirībastarp sociālās apziņas līmeņiem ir dažādu sociālo grupu un atsevišķu klašu interešu saziņas un izpausmes metode. Šeit jūs varat arī nošķirt divas kategorijas: ideoloģiju un sociālo psiholoģiju. Ideoloģija ir mērķtiecīgi veidota atsevišķu klašu pašapziņa. Sociālā psiholoģija izskata atsevišķu sociālo grupu domas, tradīcijas, jūtas un noskaņas. Tas veidojas vairāk spontāni nekā ideoloģija.
Sabiedrības apziņa un tās struktūra var būtarī horizontālā skatījumā. Šeit jūs varat izvēlēties daudzas no tās veidlapām. Ekonomiskā apziņa ietver cilvēku attiecības un darbības ražošanas procesā un patēriņā. Šis līmenis ir cieši saistīts ar cilvēka ikdienas dzīvi.
Ar politisko apziņu var aplūkotsociālās psiholoģijas, kā arī ideoloģijas viedokļa. Pirmajā gadījumā tas ietver cilvēku sajūtas un idejas par varu un valsti. Otrais nozīmē sistemātiskus politiskus uzskatus, teorijas.
Juridiskā sociālā apziņa un tās struktūra ir cilvēku idejas un viedokļi, kas saistīti ar esošajām tiesību normām. Tas rodas ar valsts un sociālo klašu parādīšanās.
Reliģiskā apziņa ir cilvēku idejapārdabisks. Pašreizējās realitātes dubultojums. Reliģiskajam cilvēkam ir gan reāla, gan cita pasaule.
Morālā apziņa ir kopsavilkums.daži principi, kas nosaka uzvedību sabiedrībā. Tas veidojās primitīvā sabiedrībā. Morālā apziņa tiek uzturēta galvenokārt ar sabiedrības viedokļa un paradumu palīdzību. Tas tiek uzskatīts par pamatu cilvēka un sabiedrības mijiedarbībai.
Estētiskā apziņa ir cilvēka priekšstats par perfektu un nepilnīgu realitāti. Tas izpaužas galvenokārt ar mākslas palīdzību.
Zinātniskā apziņa ir objektīvas zināšanas par dažādiem realitātes aspektiem. Tas var attiekties uz gandrīz visām sociālajām un dabas parādībām.
Mēs uzskatām galvenās apziņas formas.Tomēr mūsdienu zinātnieki izcelt citu - filozofisko apziņu. Tās uzdevums ir izcelt raksturu dabā un sabiedrībā, un uz to pamata izdarīt konkrētus secinājumus. Filozofiskā apziņa ir sava veida garīgās kultūras "rāmis". Šī disciplīna pēta gandrīz visus būtības aspektus.
Visbeidzot, var atzīmēt, ka sociālajai un individuālajai apziņai ir daudz atšķirību starp tām, bet tās pastāvīgi mijiedarbojas.
