Ūdeņu tiesiskā aizsardzība ir liela sistēmatiesiskiem pasākumiem, kuru mērķis ir visaptveroša regulējuma ūdens aizsardzību pret visu veidu piesārņojumu, izsīkšanu un aizsērēšanu veidus. Ūdens piesārņojums ir kvalitātes pasliktināšanās, kas rodas izplūdes rezultātā, vai dažādu kaitīgu vielu ieviešana kaut kādā citā veidā, kā arī aizsērēšana - sakarā ar to, ka tajos ir iekļuvuši apturējumi vai priekšmeti. Samazinājums ir vienmērīgs to apjoma samazinājums.
Ūdens aizsardzībai nepieciešams izstrādāt un īstenotnacionālās programmas, regulārs monitorings ūdenstilpju, organizācija valsts uzskaiti par visiem virszemes un pazemes ūdeņu, kadastrālo reģistrāciju ūdens resursiem. Lai nodrošinātu stingru ievērošanu, kā juridiskām personām un individuālajiem pilsoņiem Krievijas Federācijas, noteikumiem un standartiem attiecībā uz izmantošanu un ūdens resursiem, ūdens aizsardzības zonas aizsardzību, un jebkurām citām tiesību aktu prasībām par ūdens aizsardzību, izpildvaru tēmām valstī, Minprirodresursov un aģentūrām īstenot kontroli pār mūsu vides aizsardzība ir jāveic pastāvīga valsts kontroli pār tiem.
Likumdošana paredz, ka jebkuraJebkuru ūdens resursu izmantošana būtu jāveic ar minimālu kaitējumu tiem. Ūdens aizsardzība dabā ir jāveic ikvienas reģenerācijas, agrārās tehniskās, hidrotehniskās, tehnoloģiskās, sanitārās un citu pasākumu ietvaros.
Uzturēt stāvoklī, kas ir pilnīgiatbilst visām vides prasībām gan virszemes, gan pazemes ūdeņiem, tiek nodrošināta, uzstādot un stingri ievērojot MPV normas (maksimāli pieļaujamā koncentrācija) jebkurai ūdenstilpnei.
Pilnīga ūdens aizsardzība tiek veikta, pamatojoties uz šādām normām:
1) maksimālā pieļaujamā antropogēno slodzi, kas ilgtermiņā nepalielināsies attiecīgās ūdensteces ekoloģiskās sistēmas izmaiņām.
2) maksimāli pieļaujamā kaitīgo vielu masa,kas, nonākot ūdenstilpē vai tā sateces baseina zonā, var neitralizēt, neskarot sevi. Ūdens aizsardzībai, kā arī to cilvēku drošības un veselības aizsardzībai, kurus tā izmanto, ir jāievēro noteikti standarti gan kaitīgo, gan piesārņojošo vielu saturam, gan to maksimālajai pieļaujamajai koncentrācijai ūdenī. Lai atbalstītu ūdens kvalitāti, kas atbilst šādiem noteikumiem,
Likumdošanas normas, kas reglamentēkas tiem negatīvi ietekmē saimniecisko darbību. Ūdens aizsardzība ir vērsta arī uz reālu un iespējamu piesārņojuma avotu noteikšanu. Šādi avoti atzina objekti, kas veic to pašu reset vai jebkura cita veida objektu iekļūšanu ūdens piesārņotājus pasliktināt kvalitāti, virszemes un pazemes ūdeņos.
Ūdens aizsardzība no piesārņojuma tiek veiktapalīdzība stacionāro un citu šāda piesārņojuma avotu darbību regulēšanā. Visām juridiskajām un fiziskajām personām, kas izmanto visus objektus, kas ietekmē ūdens stāvokli, ir jāveic visi pasākumi, lai novērstu ūdens piesārņošanu, piesārņošanu un ūdens resursu izsīkšanu.
Notekūdeņu izvadīšanai, kassatur to sastāvā visas kaitīgās vielas, jums ir nepieciešama īpaša licence, kuru Birojs izsniedz ūdens fonda izmantošanai un aizsardzībai. Bet tas tiks sniegts tikai tad, ja to iekļūšana ūdenstilpēs nenovedīs pie maksimāli pieļaujamās koncentrācijas pārsniegšanas nevienai kaitīgajai vielai, kas atrodas šajos kanalizācijā.
