Noslēdzot darba līgumus,nosakot darbinieku un darba devēja pienākumus un tiesības, katrs no darbiniekiem cer izpildīt savu darba uzdevumu noteiktā laikā, cerot pavadīt brīvo laiku, koncentrējoties uz viņu personiskajām vajadzībām. Tā kā darba devējs bieži meklē pretējo rezultātu, valsts nolēma atrisināt iespējamās problēmas ar darba likumu, precizējot darba laika normas. Patiesībā tiesiskā regulējuma un izveidoto darba tiesību jautājumi.
Норма рабочего времени четко определяет darba ņēmēja pieprasīto stundu skaits, kas atspoguļots darba līgumos, koplīgumos, iekšējo darba noteikumu noteikumos, citos noteikumos.
Darba līgums vai vietējie akti nosaka grāmatvedības periodu: darbinieks izstrādā noteikto laiku atbilstoši maiņu grafikam. Grafiki attiecīgi ir atšķirīgi.
Норма рабочего времени, указанная Normatīvie akti paredz šādus laika uzskaites veidus: ikdienas uzskaite, iknedēļas grāmatvedība un summārā uzskaite. Nedēļas uzskaite ir piemērota, ja likumi tieši regulē darba nedēļu un nosaka nedēļas (vai dienas) darba laiku. Dienas darba ilgums tiek atspoguļots grafikos, ņemot vērā nedēļas noteikto likmi. Kopējā grāmatvedība ir piemērota gadījumos, kad darba nedēļas vai dienas likmi nevar skaidri noteikt (mainās).
Apkopotā grāmatvedība parasti tiek pieņemtamaiņu darbs. Tāpēc maiņu grafiki ir jāsagatavo iepriekš. Apkopotie grafiki tiek piesaistīti uzņēmumā strādājošajiem vismaz mēnesi pirms to ieviešanas. Līdzīgu grāmatvedības veidu izmanto maiņās, ūdens vai dzelzceļa darbiniekiem, kā arī organizācijām, kas strādā nepārtraukti.
Iegūtā apstrāde (vai, tieši otrādi,defekti) tiek regulēti noteiktā grāmatvedības periodā, un tos nevar kompensēt, samazinot citas maiņas vai nodrošinot atsevišķu atpūtas laiku (atpūtu) saskaņā ar citiem grafikiem (tomēr bieži darba devēji šādus pārkāpumus tomēr izdara).
Apstrāde ir virsstundu darbs.Ja faktiskais darba ilgums nesakrīt ar plānoto maiņu grafiku, dažu dienu apstrāde tiek kompensēta ar citu dienu samazināšanu un otrādi, bet tikai pārskata periodā. Kopējai mēneša darba laika normai vajadzētu palikt nemainīgai.
Ar apkopotiem laika uzskaites ierakstiem maiņu grafiku nevar pārskatīt.
Uzzīmējot atvaļinājuma rotāciju(gadā, papildus) netiek ņemti vērā. Ja kopējais darbinieka nostrādāto stundu skaits no uzskaites laika sākuma līdz atlaišanai pārsniedz iepriekš noteiktā darba laika standarta ilgumu noteiktā laika posmā, tad apstrāde ir jāatzīst par virsstundām un jāmaksā papildus.
Mēneša darba laiks noteiktiemperiodi jāaprēķina saskaņā ar piecu dienu darba nedēļas grafiku kopā ar brīvdienām, un, pamatojoties uz darba ilgumu, kas ir astoņas stundas parastā dienā un septiņas stundas pirmssvētku dienā ar četrdesmit stundu darba nedēļu. Ja darba nedēļa kopumā ir līdz četrdesmit stundām un piecas dienas, darba laiku nevajadzētu samazināt.
Piemēram, darba laika aprēķins 2013. gada janvārim:
- kalendāra dienas - kopā 31;
- darba dienās - tikai 17;
- nedēļas nogalēs - tikai 14 (ieskaitot brīvdienas).
Janvāra darba laika norma:
1) 136 stundas (ja 40 nedēļas darba nedēļā);
2) 122,4 stundas (ja darba nedēļā ir 36 stundas);
3) 81,6 stundas (ja 24 stundas darba nedēļā).
