Vācijas federālā prezidenta ievēlēšanaitiek sasaukta īpaša konstitucionāla institūcija - Federālā asambleja, kuras sastāvā ir Bundestāga deputāti un štatu parlamentu ievēlēti delegāti. Prezidents tiek ievēlēts uz 5 gadu termiņu, un viņa atkārtota ievēlēšana ir iespējama tikai vienu reizi. Vācijas Federatīvās Republikas pamatlikums nosaka prasības prezidenta kandidātam. Par to var kļūt jebkurš Vācijas pilsonis, kuram ir balsstiesības, tas ir, tiesības tikt ievēlētam Bundestāgā - tautas pārstāvniecības pilnvarotajā institūcijā. Kandidātam jābūt vecākam par 40 gadiem. Vācijas federālajam prezidentam ir divas rezidences: viena no tām ir orientieris Bonnā (Villa Hammerschmidt), otra ir Bellevue pils Berlīnē.
Vada prezidentūras institūcijas vēsture Vācijāsākot ar Veimāras Republikas proklamēšanu (1919). Vācijas pirmais prezidents sociāldemokrāts Frīdrihs Ēberts kļuva par pirmo demokrātiski ievēlēto valsts vadītāju.
Joahims Gauks. Biogrāfiskā informācija un politiskās aktivitātes
1940. gadā kapteiņa Vilhelma Gauka ģimenēkuģis no Rostokas un vēlāk jūras virsnieks, dzimis zēns vārdā Joahims. Kopš 30. gadiem viņa vecāki bija NSDAP biedri. Joahima politiskos uzskatus spēcīgi ietekmēja apsūdzība par spiegošanu, sekojošais tēva arests un ieslodzījums (1951). Skolas gados topošais Vācijas prezidents apņēmīgi atteicās kļūt par padomju komjauniešu līdzības SSNN (brīvu vācu jauniešu savienība) biedru. Viņš sapņoja kļūt par žurnālistu, tomēr jauniešiem, kuri ieņēma antikomunistu pozīcijas, nebija iespējas studēt žurnālistiku VDR. Tad Gauks kļuva par protestantu mācītāju. Pirms ievēlēšanas par prezidentu viņš aktīvi iesaistījās Vācijas politiskajā dzīvē: viņš bija pazīstams VDR cilvēktiesību aktīvists, pēdējā VDR Tautas palātas sasaukumā pārstāvēja opozīcijas aliansi 90 un pagājušā gadsimta pēdējā desmitgadē ieņēma Valsts drošības ministrijas arhīvu vadītāja amatu.
Vācijas federālais prezidents: galvenās funkcijas un pilnvaras
Valsts galva Vācijā
- pārstāv savu valsti starptautiskajā arēnā;
- akreditēt (iecelt) diplomātiskos pārstāvjus;
- izmanto tiesības apžēlot ieslodzītos.
Reiha prezidenta pilnvaras, kas kļuvatās laiks, viens no Veimāras Republikas sakāves cēloņiem, ietekmēja faktu, ka Vācijas prezidentam pašlaik nav nopietnu politisku pilnvaru, viņš tikai izpilda lēmumus, kurus pieņem citas iestādes. Prezidenta funkcijas aprobežojas ar federālo likumu parakstīšanu un izsludināšanu, kā arī federālā kanclera iecelšanu parlamentā. Prezidentam ir tiesības apstiprināt un atlaist federālo kancleru. Federālā prezidenta pilnvaras ietver arī tiesības apstiprināt un atlaist federālos ministrus, tiesnešus, ierēdņus un virsniekus.
