Parlamentārā republika ir skatījumsRepublikāņu valdības forma. Tās galvenā atšķirība no monarhijas ir tā, ka valdnieks valstī ir nomaināms un plānots. Galvas spēks tiek uzskatīts par iegūtu no vēlētājiem vai no pārstāvības organizācijas.
Parlamentārā republika. Zīmes
Saskaņā ar šo valdības formu prezidents ir valsts vadītājs tikai konstitucionāli. Valdnieka vadība neattiecas uz parlamentu un visu tās darbību.
Parlamentārā republika iesaka galvuVadītājs ir premjerministrs (kanclers Austrijā un Vācijā). Tas ir tas, kurš veic visu politiku. Ministru prezidents un viņa valdība ziņo Parlamentam.
Itālijas Konstitūcijā teikts, ka prezidentspārstāv visu cilvēku vienotību un ir valsts galva. Tajā pašā laikā citā Pamatlikuma pantā ir noteikts, ka vispārējās politikas virziens un atbildība par tās vadību ir Ministru padomes vadītājs. Tādējādi saskaņā ar Itālijas konstitucionālajām normām izpildvara ir koncentrēta premjerministra rokās, bet ne prezidents.
Tāpat gandrīz visas parlamentārās republikas nosaka prezidenta statusu.
Daļēji neatbilstoša norādītā forma.Tiesiskā struktūra ir Austrijas Konstitūcijā. Likums nosaka, ka augstākās izpildvaras ir federālais prezidents, valsts sekretāri, federālie ministri un valsts pārvaldes locekļi. Tajā pašā laikā Konstitūcijā ir ietverts ļoti detalizēts prezidenta pilnvaru saraksts. Šis saraksts skaidri parāda, ka valsts vadītājs ir tikai formāls valdnieks.
Tāda pati situācija ir vērojama arī Grieķijas pamatlikumā.
Jāatzīmē, ka parlamentārā republikakā valdības formas pamatā ir princips, ka prezidents darbojas kā "arbitrs", kas balansē valsts varas daļas. Tādējādi tiek noteikta valsts vadītāja vieta struktūrvienību struktūrā, ir noteikts pilnvaru apjoms, vēlēšanu sistēma. Ir noteikta arī mijiedarbības specifika ar citām iestādēm.
Parlamentārās republikas vadītāja pilnvaras ir līdzīgaspar pilnvarām, kas piešķirtas konstitucionālajam monarham. Gan pirmajā, gan otrajā gadījumā valdnieka spēks ir tikai simbolisks. Tajā pašā laikā politiskās krīzes laikā valsts vadītāja loma dramatiski palielinās. Tikai prezidents spēj nodrošināt varas nepārtrauktības saglabāšanu, politiskās stabilitātes saglabāšanu.
Parlamentārā republika (kā valdības forma)raksturīgs daudzām valstīm. Tā, piemēram, šāda politiskā sistēma ir izveidota Vācijas Federatīvajā Republikā, Itālijā, Šveicē, Ungārijā, Austrijā, Īrijā un citās lielvalstīs. No bijušajām Padomju Savienības republikām tikai Latvijai ir parlamentārā republika.
Šādai pārvaldes formai noteikti ir pozitīvas un negatīvas iezīmes.
Sistēmas galvenā priekšrocība ir tāspēks lielākā mērā koncentrējas vienā ķermenī. Lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Parlamentārajā republikā nav nevienas amatpersonas vai struktūras, kas varētu kavēt parlamenta lēmumu izpildi.
Šajā sistēmā ir redzamas atbildības robežas par politiskām darbībām. Šajā gadījumā vēlētājs precīzi zina, kurš vainojams neveiksmē.
Svarīgi ir arī tas, ka valdību tieši veido vēlētāji. Vēlēšanu laikā visi kandidāti tiek pakļauti sava veida uzticības pārbaudei.
Parlamentārā republikā parlamenta pārākums izslēdz varas koncentrāciju vienā rokā.
