Valsts pamatlikums ir paredzēts regulētsvarīgākās sociālās attiecības. Tā noteikumi neattiecas uz konkrētu attiecību veidu detalizētu regulēšanu. Konstitūcijas juridiskās iezīmes ļauj šim dokumentam saglabāt stabilu un ilgtermiņa raksturu.
Attiecīgajam dokumentam ir savas īpašības. Konstitūcijas pazīmes ļauj mums to atšķirt no spēkā esošajos tiesību aktos pieņemtajiem aktiem.
Viena no dokumenta galvenajām īpašībāmuzskatīja, ka tās pārākums ir visā valsts likumdošanas aktu sistēmā. Šī iezīme nosaka Konstitūcijas atlikušās juridiskās īpašības. Pārstāvība ir noteikta 15. pantā. Saskaņā ar šī noteikuma tekstu Konstitūcijas juridiskās īpašības, tās tiešā iedarbība attiecas uz visu Krievijas Federācijas teritoriju. Visi pārējie valstī pieņemtie noteikumi nedrīkst būt pretrunā galvenajam juridiskajam dokumentam.
Konstitūcijas juridiskās īpašības ir noteiktasvisu spēkā esošo tiesību nozaru noteikumu sākums. Gadījumā, ja ir pretrunas starp valsts galvenajiem juridiskajiem dokumentiem un citiem noteikumiem, tie tiek mainīti vai anulēti. Piemēram, Konstitūcijas 35. pantā ir noteikts, ka prezidentam ir tiesības apturēt subjektu izpildinstitūciju pieņemto aktu spēkā esamību, ja tie ir pretrunā Konstitūcijai.
Krievijas federālā struktūra paredz noteikumu tiešu iedarbībuValsts galvenais juridiskais dokuments. Pamatlikuma noteikumu grozīšana un pieņemšana, recepti izpildes kontrole ir Krievijas Federācijas pakļautībā, tās ekskluzīvā kompetencē.
Uz galvenajiem noteikumiem balstās viss, kas pastāvpašreizējos valsts tiesību aktus un tās priekšmetus. Jaunas Konstitūcijas izstrāde un pieņemšana nozīmē radikālu visu spēkā esošo tiesību aktu nozaru satura apstrādi. Tajā pašā laikā galveno tiesību normu veidošanas analīze liecina, ka attiecības starp tām un esošo filiāļu rīcību nav piemērotas, lai samazinātu tikai noteicošo ietekmi. Ir atgriezeniskā saite. To izsaka nozaru noteikumu satura ietekme uz Konstitūcijas pamatu saturu.
Немаловажен в законотворческом процессе порядок Vispārīgo noteikumu pieņemšana un grozīšana. Šī procedūra ir noteikta 9. nodaļā (par konstitūcijas grozījumiem un pārskatīšanu). Tiesības veikt izmaiņas un grozīt noteikumus ir Valsts prezidentam, Valsts domai, Federācijas padomei, valdību pārstāvjiem, pārstāvju pārstāvjiem, kā arī Valsts domes un Federācijas padomes deputātu grupām, kuru skaits nav mazāks par vienu piektdaļu no kopējā palātas locekļu skaita.
Lai mainītu noteiktas nodaļas,pārskatīšanas un grozīšanas procedūru. Tādējādi 9., 2. un 1. nodaļu Federālā asambleja nevar pārskatīt. Gadījumā, ja priekšlikumi par izmaiņām tomēr tiek saņemti, un tos atbalsta trīs piektdaļas no kopējā Valsts domes un Federācijas padomes deputātu balsu skaita, pēc federālā likuma tiks sasaukta Satversmes sapulce . Šī sanāksme vai nu apstiprinās noteikumu nemainīgumu, vai arī sāks izstrādāt jaunu projektu. Jauno Satversmi var pieņemt ar divu trešdaļu Satversmes sapulces dalībnieku balsu vairākumu. Par jauna projekta pieņemšanu var balsot vispārīgi. Tiek uzskatīts, ka Konstitūcija tika pieņemta, ja par to nobalsoja vairāk nekā puse pilsoņu, kas piedalījās tautas balsojumā. Turklāt dalībnieku skaitam vajadzētu būt vairāk nekā pusei iedzīvotāju.
