Kas ir darbības vārds? Atbildi uz šo jautājumu var atrast skolas mācību grāmatās, īpašās atsauces grāmatās.
Vairumā pasaules valodu darbības vārds ir pilnīgi neatkarīga runas daļa. Krieviski viņš parasti atbild uz jautājumiem (nenoteiktā veidā) ko darīt? ko darīt? Verbs var izteikt darbību (kļūdu), stāvokli (izklaidēt), attieksmi (adore), īpašumu (atdzist).
Darbvārdu leksiski-semantikas kategorijas ir atšķirīgas.dažādās valodās. Piemēram, krievu valodā ir sava veida darbības vārds (ir divi: perfekts (lasāms) un nepilnīgs (lasāms)), un semītu valodā (piemēram, maltiešu valodā) - šķirne (cēloņsakarība, intensīva uc) vai statika-dinamika.
Apsveriet dažus krievu valodas darbības vārdus.
Viens no svarīgākajiem rādītājiem irtranzīta transversivitāte. Kas ir transitīvs darbības vārds? Tas ir vārds, ko var apvienot ar lietvārdiem, kas atrodas akustīvajā lietā bez priekšvēstures. Vārdi, lai redzētu, zīmētu, dziedātu, būs transitīvi, jo viņi spēj veidot frāzes ar šādām lietvārdiem. Dziedāt (Ko?) Dziesmu, zīmēt (Ko?) Attēls, skatiet (Kam?) Relatīvais, skatiet (Ko?) Fenomenu. Šie darbības vārdi uztver objektu.
Ņemiet vērā, ka transitīvie darbības vārdi vararī radīt frāzes ar vietniekvārdiem vai lietvārdiem ģenitīvajā gadījumā. Piemēram, es neatradu (Ko?) Maize, neredzēju (Kam?) Brālis, nogriezts (Ko?) Siers. Pēdējā teikumā lietvārds apzīmē veselu daļu.
Intranitīvs darbības vārds nav spējīgs radīt šādas frāzes. Iziet - darbības vārds ir netransitīvs.
Ja lietvārdam nav priekšvārda, tas atrodas apsūdzības gadījumā, bet nav objekts, tad ar to kombinētais darbības vārds nav pārejošs. Piemēram: ilgst stundu.
Krievu valodā ir refleksīvi un neatsaucami darbības vārdi.
Kas ir refleksīvs darbības vārds? Šis vārds apzīmē darbību un tam ir postfikss -sya (-s). Piemēram: mazgā seju, saģērbjas.
Refleksīvo darbības vārdu nozīme ir atšķirīga. Šīs kategorijas vārdi var nozīmēt:
- Faktiski atgriešanās darbība, kuras mērķis ir pašas priekšmets. Piemēri: ģērbties, iesaiņot, apēst.
- Savstarpēja rīcība. To veic vairākas entītijas, kuras vienlaikus ir arī šīs darbības objekts. Piemēri: skūpstīšanās, apskaušana, cīņa.
- Darbība, kas raksturīga dotajam subjektam, bet kurai nav objekta. Suns iekož, govs sasit.
- Priekšmeta stāvoklis, kas nav atkarīgs no objekta vai subjekta. Priecājies, apbēdini, celies, apbēdini.
- Netieši atdodama darbība, kas tiek veikta personīgās interesēs. Ēkas (= mājas celtniecības), tīrīšanas (= tīrīšanas) piemēri.
- Darbība, kas subjektam nevar būt (bezpersoniska). Piemēri: negulē, nestrādā.
Refleksīvie darbības vārdi var savienoties pārī ar neatsaucamiem. Piemēram, strādā-strādā, mazgā-mazgā.
Dažreiz (ļoti reti) atgriezeniski un neatsaucamidarbības vārdi var veidot sinonīmus pārus. Tas ir iespējams tikai vienā daudzbalsīgu vārdu izpratnē. Piemēram, vārdiem “klauvē” un “klauvē” būs tāda pati nozīme tikai nozīmē “lūgt, lai mani ielaida”. Vārdu “klauvēt - nodot” darbības vārdi neveido šādu pāri.
Daži refleksīvie darbības vārdi vispār neveido neatsaucamus pārus. Piemērs: cerība, lepnums, vajadzība.
Parasti šie darbības vārdi veidojas no lietvārdiemvai īpašības vārdi (lepoties - lepoties, vajag - vajag). Parasti šādam vārdu veidošanai pietiek ar postfiksu, bet dažreiz prefikss tam pievienojas, veidojot jaunu darbības vārdu: bankrotēt - bankrotēt.
Kas ir neatsaucams darbības vārds? Vienkārši sakot, tas ir darbības vārds, kuram nav postfiksu. Piemēri: lidot, staigāt utt.
