Filozofija ir vecākā disciplīnaiesaistījies praktiski visu dzīves aspektu pētīšanā. Viņai, tāpat kā jebkurai citai zinātnei, ir savas īpatnības. Mēģināsim izskatīt galvenos.
Filozofisko zināšanu specifika irtās struktūras sarežģītību. Šī disciplīna ietver daudzas zinātnes, jo īpaši loģiku, ontoloģiju utt. Filozofija ir teorētiska, pēc iespējas vispārīgāka. Šī disciplīna satur citus zinātnes pamatprincipus un idejas. Vairumā gadījumu filozofiskie darbi ir diezgan subjektīvi, tas ir, tie var atspoguļot autora pasaules uzskatu un personību.
Filozofisko zināšanu specifika ietveratšķirības, ko ietekmē dažādas eras. Disciplīna ietver ne tikai objektīvu informāciju, bet arī garīgās vērtības, kas raksturīgas noteiktā laika periodā. Filozofija iekļūst dažādu parādību dziļumos. Viņa studē gan apkārtējo realitāti, gan paša izziņas mehānismu.
Norāda filozofisko zināšanu specifikupārdomas. Disciplīna tiek pagriezta gan ārpusē, tas ir, objektu pasaulē, gan iekšēji, tas ir, uz sevi. Filozofijai raksturīga nepārtrauktība. Tas nozīmē, ka bijušo domātāju izstrādātie pamatprincipi paliek nemainīgi. Tajā pašā laikā filozofiskās zināšanas pastāvīgi attīstās un papildina. Tas ir diezgan dinamisks.
Filozofija ir balstīta uz vispārējiem jēdzieniemnoteiktām kategorijām. Šī disciplīna ir praktiski neizsmeļama, jo zināšanām nav ierobežojumu. Tomēr tajā pašā laikā filozofiskās zināšanas aprobežojas ar domātāja spējām un potenciālu.
Ir aplūkotas disciplīnas un citas zinātnesdaudz kopīgu iezīmju. Jo īpaši tas ir loģiski konceptuāls aparāts, zināšanu metodes, pētīti priekšmeti. Tomēr filozofija nav zinātniskas zināšanas tās stingrā formā. Citas disciplīnas mācās tikai noteiktu realitātes daļu, un filozofija, savukārt, maksimāli vispārina un attīsta visas iepriekšējās zināšanas un principus.
Svarīga atšķirības iezīmedisciplīna ir tāda, ka tā nodarbojas ar mūžīgiem jautājumiem, uz kurām atbildes nevar būt pilnīgi objektīvas un nepārprotamas. Vai ir iemesls dzīvībai? Kur attīstās cilvēce? Kas ir mīlestība, radošums un brīvība? Filozofija cenšas atbildēt uz visiem šiem un daudziem citiem jautājumiem.
Ir vērts atzīmēt, ka attiecīgā disciplīna,neskatoties uz to, ka tas ir teorētisko zināšanu kopums, tam piemīt īpašība iemiesoties materiālajā pasaulē. Filozofijai ir tieša ietekme uz cilvēku domām, idejām un principiem. Šī mācība veido politiskās un sociālās ideoloģijas. Cilvēkam, kurš savas zināšanas smeļas no šīs disciplīnas, rodas noteikta attieksme pret apkārtējo realitāti. Filozofiskā pasaules redzējuma specifika slēpjas zināšanu sistemātiskumā, kā arī indivīda uzskatu un principu loģiskajā pamatotībā. Šeit ir vērts atzīmēt arī neatkarīgas domāšanas nozīmi. Personas filozofiskais pasaules uzskats ir viņa personīgās idejas, principi, domas, kuras pats analizējis un veidojis.
Noslēgumā var atzīmēt, ka apsvērtaisdisciplīna būs aktuāla, ja vien būs saprātīgi cilvēki. Filozofisko zināšanu specifika paredz to pastāvīgu atjaunošanu un pilnveidošanu. Šī disciplīna mainās dažādu laikmetu ietekmē, saglabājot pamatprincipus. Filozofija vienmēr ir moderna, jo tā nodarbojas ar mūžīgo jautājumu izpēti, kas cilvēkus vienmēr interesē.
