Eiropas Ekonomikas zona (vai EEZ) bijaizveidots 90. gadu sākumā. Ideja par Eiropas apvienošanu burtiski ir bijusi gaisā un ievērojamu tā laika politiķu prātos kopš 20. gadsimta 20. gadiem. Konfliktu virkne ekonomiskās savienības faktisko izveidi atlika uz diezgan ilgu laiku. Bet apvienošanās procesi lielā mērā saasinājās tūlīt pēc Otrā pasaules kara. Mūsdienās EEZ ir atsevišķa nozare pasaules ekonomikā, taču daudzos aspektos tā ir zemāka par EurAsEC (Eirāzijas Ekonomikas kopiena).
Ekonomiskās savienības veidošanās vēsture
Eiropas Ekonomikas zonas izveide ir cieši saistītakas saistīti ar Eiropas Savienības veidošanos kopumā. ES izveidošana ir juridiski nostiprināta 1992. gada juridiskajā līgumā. Bet pirms Eiropas Savienības un ekonomiskās zonas izveides bija vēl vairākas sadrumstalotas organizācijas un apvienošanās koncepcijas, kuras izteica 20. gadsimta sākuma un vidus izcili politiķi, sociologi un ekonomisti.
Tātad, tālajā 20. gadu sākumā vācu presēparādās frāze “Eiropas Savienotās Valstis”. Gadu vēlāk austriešu filozofs iestājas par visas Eiropas organizācijas izveidi, un viens no 1929. gada augstajiem Francijas ministriem aicina pilsoņus un valsts aparātu apvienoties Eiropas Federālajā savienībā.
Pēckara gados viens pēc otra parādās visijaunas alianses: Vienotā Eiropa, Eiropas Maksājumu savienība un Eiropas Savienība, Euratom, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija un Eiropas Ekonomikas kopiena, kas ir mūsdienu EEZ priekšgājējas. Tajā pašā laikā visām organizācijām ir maz sakara savā starpā, neviena no tām neapvieno visas Eiropas valstis.
Bija iespējams nonākt pie kopīgas sistēmas nedaudz vēlāk,bet arī tas nebija ideāls. Jau 60. gados Eiropu vienoja kopēja tirgus un lauksaimniecības politika, un augstākajās aprindās viņi sāka veidot valūtas savienību un reorganizēt ekonomisko. Politiķiem ir ambiciozi plāni, taču pašlaik EEZ joprojām nav tik ietekmīga organizācija, kas regulētu visus ekonomiskos sakarus starp iesaistītajām valstīm.
EEZ darbības un dalībvalstis
Līdz šim Eiropas Ekonomikaszonā ietilpst 28 ES valstis, kā arī Norvēģija, Lihtenšteina un Islande - trīs no četrām (+ Šveice) Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm. Šveice juridiski nepieder EEZ, bet valstij ir visas organizācijas "Eiropas Ekonomikas zona" dalībnieka tiesības un pienākumi. Iesaistītās valstis papildina arī Sanmarīno, Andora, Monako un Vatikāns, kas de jure nav savienības dalībvalstis, bet to asociācijas dēļ ar Spāniju, Itāliju un Franciju tās faktiski atrodas EEZ. Kopš organizācijas dibināšanas 1992. gadā un reālas darbības uzsākšanas 1994. gadā dalībnieku saraksts ir maz mainījies.
Tādējādi Eiropas Ekonomikas zonā ietilpst:
- ES valstis:Lielbritānija, Grieķija, Vācija, Austrija, Ungārija, Dānija, Itālija, Īrija, Spānija, Kipra, Luksemburga, Latvija, Lietuva, Malta, Nīderlande, Portugāle, Polija, Rumānija, Beļģija, Bulgārija, Slovākija, Slovēnija, Francija, Somija, Horvātija, Čehija, Zviedrija un Igaunija;
- trīs Brīvās tirdzniecības asociācijas valstis: Norvēģija, Lihtenšteina un Islande;
- Andora, Vatikāns, Monako un Sanmarīno, kasir iekļauti EEZ tikai ģeogrāfiski, tiem nav dalībvalstu tiesību un pienākumu (izņemot šo valstu pilsoņu tiesības strādāt dažās ES valstīs).
Organizācijas darbība ir vērsta uzkopīga tirgus veidošana un uzturēšana, kas paredz: brīvu tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu, finanšu kapitāla un resursu (ieskaitot darbaspēku) brīvu apriti. Eiropas Ekonomikas zonas valstu likumdošana ir panākta vienotā līmenī ekoloģijas, tirdzniecības, sociālās politikas, juridisko un fizisko personu darba regulēšanas un statistikas jautājumos.
EEZ un Krievija, EurAsEC
Eiropas Ekonomikas zonā dažādu iemeslu dēļir mazāk integrēta vienība nekā EurAsEC kopā ar Muitas savienību un CAC Apvienoto sadarbības organizāciju (Centrālāzijas valstis).
Ekonomiskās sadarbības brīvība untirdzniecības attiecību nodibināšana starp dalībniekiem ir galvenais mērķis, ko izvirzījusi Eiropas Ekonomikas zona. Krievija, sadarbībā ar Kirgizstānu, Kazahstānu, Baltkrieviju, Tadžikistānu un Uzbekistānu (laika posmā no 2006. līdz 2008. gadam), kā arī novērotājvalstis, kuras dažādos laikos bija Ukraina, Moldova un Armēnija, veido kopīgas muitas robežas un izstrādā vienotus tarifus, cenas un ārējā ekonomiskā politika.
EurAsEC potenciāls ir objektīvi nozīmīgāksEiropas Ekonomikas zona. Īpaši paziņojums attiecas uz izejvielām, dabas resursiem un demogrāfiskajiem faktoriem. Eirāzijas ekonomiskās kopienas un Muitas savienības, kā arī KAK Apvienotās sadarbības organizācijas turpmākās attīstības perspektīvas ir daudz optimistiskākas, nekā šķiet Eiropas organizācijas nākotne. Eiropas Ekonomikas zona ir slēgta vienība, savukārt EurAsEC ir atvērta organizācija, kas izraisa daudzu valstu (un ne tikai postpadomju telpas) interesi.
