Mums visvairāk kalpo ziņu plūsmas un citi mediji"Karstas" tēmas. Jau vairākus gadus notikumi Tuvajos Austrumos tiek vērtēti kā tādi. Sīrijas prezidents ir kļuvis par kaulu rietumu valstu kaklā. Lai kādi noziegumi notiek reģionā, tiek iecelts pēdējais. Viņi pat nemēģina slēpt šo faktu ar diplomātisko politiku. No pazīstamām galvaspilsētām ir atklāti aicinājumi viņu atbrīvot no amata. It kā gaisma apvienotos kā ķīlis vienam cilvēkam. Un kas viņš ir - Sīrijas prezidents Bašars al Asads? Kāpēc viņš tik ļoti nepatika pasaules rietumu daļā? Iepazīsim viņu labāk.
Sīrijas prezidents Bašars al Asads: biogrāfija
Viņi saka, ka Austrumi ir delikāts jautājums.Šai savdabīgajai pasaulei ir savi likumi. Cilvēka liktenis šeit ir atkarīgs no ģimenes, kurā viņam paveicās piedzimt. Bašara tēvs Hafezs Asads bija brigādes ģenerālis. Cienījams un cienīgs cilvēks. Nākamais Sīrijas prezidents tika audzināts lielā (pēc mūsu standartiem) ģimenē. Viņam bija vecāks brālis, kurš pāragri nomira, kas radikāli mainīja Bašara likteni. Viņš ieguva medicīnisko izglītību un strādāja slimnīcā, kas atrodas Damaskas priekšpilsētā. Es nedomāju par politisko karjeru. Pat vairāk. 1991. gadā topošais Sīrijas prezidents Bašars al Asads, kura biogrāfija šķita veiksmīga, bez problēmām un pat apskaužama, devās uz Lielbritāniju. Viņš paņēma pseidonīmu, lai nepievērstu lieku uzmanību savai personai.
Nākamais Sīrijas prezidents Foggy Albion,starp citu, neapzinoties to smago daļu, kas drīz kristu uz viņa pleciem, viņš pilnveidoja savas profesionālās zināšanas un prasmes. Pēc tam viņu interesēja oftalmoloģija. Turklāt viņš sāka interesēties par datorzinātnēm. Viņš izvēlējās sazināties ar līdzpilsoņiem, kas ir diezgan saprotams vīrietim, kura tēvs (tajā laikā) bija Sīrijas prezidents. Augsta līmeņa amatpersonu bērnus bieži apdraud sadursme ar citu cilvēku inteliģenci.
Straujš pagrieziens
Atkal Bašars al Asads pats to neplānojakarjera, kas nav medicīniskā. Tas ir svarīgi, jo austrumos nav pieņemts kādam dot varu. Hafezs Asads paļāvās uz savu vecāko dēlu Baziliju. Tieši viņš tika gatavots topošā valsts vadītāja lomai. Bet notika traģēdija. 1994. gadā Baziliks nomira. Viņa nāve bija absurds, briesmīgs negadījums. Viņš iekļuva autoavārijā. Bašaram bija jāatgriežas dzimtajā zemē. Bija nepieciešams atbalstīt ģimeni. Un tēvam tagad bija vajadzīgs jauns pēctecis. Tātad praktizējošam oftalmologam neizbēgami bija jāmaina halāts pret formas tērpu. Sīriju, tāpat kā citas Tuvo Austrumu valstis, varētu vadīt tikai militārpersonas. Bašars iestājās akadēmijā, pēc tam devās uz armiju. Viņa karjera bija ātra. Līdz 1999. gadam viņš tika paaugstināts par pulkvedi. Tēvs uzstāja, lai dēls apgūtu politikas gudrību. Bez spējas ietekmēt citus, izprast pasaules tendences un reālo attiecību smalkumus starp valdošajiem, Sīrijas prezidents būs "bezzobains". Līdz ar to viņa valsti gaida neizbēgama nāve.
Valsts galvā
Lai sagatavotos jaunai misijai BašarāAsadam bija maz laika. 2000. gadā viņa tēvs nomira. Nāves cēlonis bija sirdslēkme. Nākamajā dienā Bašars tika iecelts par augstāko komandieri ar ģenerālleitnanta pakāpi. Tas bija pirmais solis uz augšu. Saskaņā ar pamatlikumu Sīrijas vadītāju apstiprina parlaments, kura lēmumu apstiprina tautas referendums. Bet tajā laikā Konstitūcijā bija vecuma ierobežojums. Šis vienums bija jāmaina. Kandidātu minimālais vecums ir pazemināts no četrdesmit līdz 34 gadiem. Pēc tam Bašars al Asads tika ievēlēts par valdošās partijas ģenerālsekretāru. Tad viņš tika izvirzīts par prezidenta amata kandidātu. Pēc nedēļas Parlaments to apstiprināja. Un pēc neilga laika notika referendums, kura laikā Basharu al Asadu atbalstīja 97% pilsoņu. Tad tauta uzticību vadītājam apstiprināja vēl divas reizes - 2007. un 2014. gadā. Tas bija ļoti grūts laiks valstij un tās vadītājam.
Ārpolitika
Sīrijas prezidents Bašars al Asads pārņēma grožusvaldīt ļoti sarežģītā vidē. Kaimiņvalstīs plosījās revolūcijas. Pati Sīrija zaudēja daļu savas teritorijas sava tēva vadībā. Izraēla sagrāba Nīderlandes augstienes. Tiesa, viņš pameta šo teritoriju. Bet pasaules tur nebija.
Bruņotie spēki darbojās uz valstu robežāmtādus formējumus kā Hezbollah, Hamas, kuru agresija bija vērsta pret Izraēlu. Sīrijas prezidentu Asadu atkārtoti apsūdz par šo neatzīto struktūru atbalstīšanu. Viņš tika apsūdzēts par viņu atbalstu un finansējumu. Tuvajos Austrumos pastāvīgi notiek sadursmes. Tā ir šī reģiona nianse.
Un ja vadītu bijušais Sīrijas prezidents (Hafeh Assad)diezgan agresīva politika, tad viņa pēctecis, pašreizējais valsts vadītājs, šķita maigāks. Viņš vairākkārt ir ierosinājis Izraēlai sākt sarunu procesu par strīdīgajām teritorijām.
Arī situācija ar ASV bija ļoti sarežģīta.Pasaules hegemons ir nolēmis, ka Sīrija ir daļa no Ļaunuma ass. Asadu apsūdzēja Sadama Huseina atbalstīšanā. Ar politiskajiem uzbrukumiem no rietumiem Irākas bombardēšanas Sikrijā rikošetēja. Ne viens vien līderis ir publiski paziņojis, ka ķīmiskie ieroči tiek glabāti Sīrijā. Dabiski tika ierosināts to meklēt ar spārnoto raķešu palīdzību.
Karaspēka izvešana no Libānas
Hafezs Asads uzskatīja par savu pienākumu aizsargāt interesesmītnes zemi "par tālu pieeju". Vēl pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Sīrija tika ievilkta konfliktā Libānā. Tur kaimiņu karaspēks tika uztverts kā draudzīgs. Tomēr 2004. gadā Libānā izcēlās nemieri. Zem ANO spiediena Asadam nācās izvest savus karavīrus no šīs valsts. Iemesls bija viena no Libānas politiķu slepkavība. Tomēr Sīrijas prezidents Bašars al Asads labi zināja, ka trieciens bija vērsts uz viņa valsts suverenitāti. Viņš vienkārši tika rupji izspiests, liekot viņam zaudēt vietu. Bet tad viņš neatrada atbalstu pasaules sabiedrībā. Viņiem nācās atkāpties uz savām robežām, pakļaujoties ievērojami augstākam spēkam.
Pilsoņu karš
2011. gadā izcēlās visi Tuvie Austruminemieri. Iemesli bija atšķirīgi. Sīrijā iedzīvotāji bija sašutuši par vienas no augsta ranga amatpersonu izturēšanos. Asads mēģināja satrauktajiem iedzīvotājiem paskaidrot, ka tas viss ir provocēts no ārpuses, vērsts pret valsti. Viņa balss nebija dzirdama. Viņiem bija jāizmanto karaspēks pret saviem iedzīvotājiem. Opozīcija ātri apbruņojās, iegūstot oficiālu atbalstu ārzemēs. Valstī izcēlās pilsoņu karš. Haoss un nelikumība valdīja tajās teritorijās, kuras bija jāatstāj valdības karaspēka ziņā. Tur darbojas tā dēvētā Islāma valsts (organizācija, kas Krievijas Federācijā ir aizliegta). Cilvēkus nogalina bez tiesas vai izmeklēšanas, paverdzina, sievietes un bērnus pārdod.
Personīgā dzīve
Bašars al Asads apprecējās 2001. gadā.Ar izredzēto viņš bija pazīstams kopš bērnības. Jauniešu ģimenes bija draugi un iedrošināja pēcnācējus sazināties. Pats Bašars sacīja, ka tieši tas ir gadījums, kad bērna hobijs pāraug mīlestībā. Viņiem bija trīs bērni. Sīrijas prezidents Bašars al Asads un viņa sieva tiek uzskatīti par spēcīgu un stilīgu pāri. Viņiem kopā nācās piedzīvot prieku un bēdas. Kādreiz Asads pāris ar prieku tika uzņemts Rietumu galvaspilsētās. Tad uz viņiem krita visādas apsūdzības. Plašsaziņas līdzekļi nonāca tik tālu, ka aizdomas par Asmu (Asada sievu) par saistību ar princeses Diānas priekšlaicīgu nāvi. Kad valstī sākās karš, prezidents nosūtīja savu ģimeni uz ārzemēm, kamēr viņš palika kopā ar savu tautu.
Neveiksmīga iejaukšanās
Rietumi Sīriju gatavoja kā militāru laukudarbība. Lai to izdarītu, viņi rosināja revolucionāras noskaņas, mudināja uz pilsoņu karu un apgādāja opozīciju ar ieročiem. 2012. gadā oficiālo valdību apsūdzēja par ķīmisko ieroču izmantošanu pret civiliedzīvotājiem. Situācija bija kritiska. ANO nolēma jautājumu par lidojumu aizlieguma pasludināšanu virs Sīrijas teritorijas. Tas nozīmēja valsts nāvi un pilnīgu haosu. Krievija iestājās par savu ilggadējo sabiedroto. Viņa piemēroja savu veto tiesības. Tomahawk cirvis nekrita uz Sīrijas pilsoņu galvām. Bet karš turpinājās. Oficiālā valdība zaudēja teritoriju. Miljoniem pilsoņu pameta savas mājas. Viņi bēga no tā sauktās opozīcijas terora. Daži cilvēki mēģināja apmesties Asada armijas rīcībā esošajās zemēs, citi devās uz ārzemēm.
Tiesības cerēt
Sīrijas prezidenti, kuru sarakstā irdivdesmit seši cilvēki mēģināja attīstīt valsti. Neviens no viņiem nekad nepiekristu samierināties ar postošajām izmaiņām, kurās cilvēki tagad ir iesaistīti. Amerikas pasludinātā "Ļaunuma ass" attīstās kopš 2011. gada un izpaužas slepkavībās, nelikumībās, relikviju, uzņēmumu un cilvēku dvēseles iznīcināšanā. Šo procesu ir organizējis un vadījis kāds. Haosa un šausmu teritorija izplatās.
2015. gadā Krievijas prezidents Vladimirs PutinsPēc Bašara al Asada lūguma viņš sāka gaisa operāciju pret IS. Palīdzība no armijas, kas izmanto augstas precizitātes modernus ieročus, Sīrijas tautai ir atdevusi cerību. Visi cilvēki vēlas dzīvot mierīgi un mierīgi, audzināt bērnus, veidot un attīstīt valsti. Sīrijas sabiedrībai šīs tiesības tika atņemtas pēc aizjūras pavēles. Tagad pie apvāršņa pavīdēja gaisma. Cilvēki sāka atgriezties Sīrijā pie sava līdera, kura varoņdarbs vēl jāapzinās un jāapraksta. Viņš viens pats izturēja visspēcīgākos spēkus, kuri nezināja cienīgu noraidījumu. Tagad viņam ir sabiedrotie, varbūt pienāks miers!
