Slavenais un mīļais Krievijā futūristiskais dzejnieksVladimirs Majakovska dzimis Bagdadi pilsētā, kas atrodas Kutaisi province, 1893. gada 19. jūlijā. Viņš ir plaši pazīstams kā lielisks dramatārs, talantīgs žurnālists, lielisks scenārists un režisors, izcils mākslinieks. Majakovska radošā biogrāfija padarīja viņu par viņa laikmeta simbolu. Vladimirs Vladimirovičs ir viens no slavenākajiem padomju laika māksliniekiem.
Majakovska īsa biogrāfija
Dzejnieks nāk no cēlu ģimenes.Viņa tēvs kalpoja kā mežsargs Transkaukāziešu Erivan provincē. 1902. gadā Vladimirs tika nosūtīts mācīties pilsētas ģimnāzijā. Tomēr pēc četriem gadiem pēkšņi mirst dēla tēvs. Pēc šī traģiskā notikuma ģimene pārceļas uz Maskavu.
Galvaspilsētā, pēc eksāmenu nokāršanas, Majakovska kļūst par piektās klasiskās ģimnāzijas studenti. Bet jau 1908. gadā viņš tika izraidīts no skolas, jo viņš nemaksāja.
Pat Kaukāzā Vladimirs piedalās studentu darbāizpausmes. Pēc tam, kad viņš bija Maskavā, viņa liktenis viņu samazināja jauniešiem, kuri iesaistījās revolucionāru ideju izplatīšanā. Viņš kļūst par RSDLP locekli un veic darba ņēmēju propagandas darbu, par kuru viņš ir vairākkārt arestēts.
Biogrāfija Majakovska norāda, ka tas tā irApstāklis ietekmēja dzejnieka veidošanos kā revolucionāru. 1908.-1909. Vladimirs Vladimirovičs tika ieslodzīts trīs reizes un tika atbrīvots, jo trūka pierādījumu. Tomēr vienpadsmit mēnešus viņam vajadzēja apcietināt. Tajā laikā parādījās pirmie dzejoļi, kurus rakstīja Majakovskis.
Vladimira Vladimiroviča biogrāfija un radošums ir cieši saistītas. Stacija cietumā bija tā sākšanās, kad viņš kļuva par dzejnieku.
Pēc aiziešanas no cietuma ierodas MajakovskaStroganova skolas sagatavošanas klasē, kur viņš studē ar māksliniekiem S. Žukovu un P. Kelinu. Pēc kāda laika jaunā dzejnieka dzejoli jau ir publicēti almanahos. Taču drīz viņš tika izraidīts no šīs izglītības iestādes par viņa piedalīšanos futūristi neatļautās publiskās uzstāšanās.
1912. gadā vienā no grupas Gilea almanahiempublicēja manifestu, kuru autori bija V. Majakovskis, V. Hlebņikovs un citi, un tas paziņoja, ka ir svarīgi radīt jaunu, mūsdienu laikmetam atbilstošu literāro valodu, kas nav pakļauta tradicionālajiem literārajiem kanoniem. Šo ideju iemiesojums bija 1913. gadā Sanktpēterburgā notikušās traģēdijas "Vladimirs Majakovska" iestudējums, kurā autors darbojas kā galvenais aktieris un režisors. Tajā pašā laikā tika publicēts dzejoļu krājums ar nosaukumu “Es”.
Pirmā pasaules kara laikā viņš radīja darbus, kas atklāja militāru operāciju bezjēdzību un nežēlību. Viens no tiem ir “Mākonis biksēs”, paredzot nākamo revolūciju.
Biogrāfija Mayakovsky norāda uz aktīvudzejnieka sociālā darbība. 1918. gadā viņš izveidoja biedrību “Comfoot”, kas nozīmē komunistisko futūrismu, kas tiek izdrukāts pašvaldības mākslā katru nedēļu.
1920. gadā Vladimirs Vladimirovičs ieradās radošajā apvienībā LEF, kur tikās ar S.Tretakovu un B.Pasternaku un citiem skaitļiem dažādās mākslas jomās.
Divdesmitajos gados Majakovska strādāvienlaicīgi vairākos virzienos. Viņš ir vairāku padomju laikrakstu korespondents. Lai veicinātu jaunu vērtību orientāciju, viņš raksta ditijas, dzejoļus propagandas plakātiem un aktuālu satīru. Šajā laika posmā tika izveidoti dzejoļi “Labi!” Un “Vladimirs Iļjičs Ļeņins”.
Dzejnieks bieži viesojas ārzemēs, kursmeļas idejas "pretburžuāzisku" dzejoļu veidošanai. Viņš daudz ceļo pa valsti, no skatuves lasot savus labākos darbus. Vladimira Vladimiroviča izrādes, kas paredzētas vienkāršam klausītājam, pavadīja jokus un improvizācijas.
Majakovska biogrāfija norāda, ka 30. datumsgadi bija pagrieziena punkts dzejnieka dzīvē. Papildus neveiksmēm personīgajā dzīvē un pastāvīgiem konfliktiem ar ārpasauli viņam draud balss zudums. Pēdējais salmiņš bija lugas “Vanna” neveiksmīgā izrāde. Šie un citi faktori provokēja Majakovska pašnāvību.
Pēc dzejnieka nāves uz viņa darbiem attiecas aizliegums, kuru tikai 1939. gadā pēc L. Brika lūguma atcēla I. Staļins.
