Ekonomiskās pārejas aktivitātestirgus attīstība ietver virkni darbību, kas ietver jaunas ekonomiskās sistēmas konfigurācijas izveidi kopumā. Šādas programmas tiek īstenotas gandrīz visās valstīs ar tā saukto pārejas veida ekonomiku, un tādēļ pašas valsts un pašvaldību īpašuma privatizācija ir diezgan jauns juridisks mehānisms, kas turpina uzlaboties, jo ir gūta pieredze šajā darbības jomā. Krievijā šīs procedūras ir norādītas 5. pantā. Civilkodeksa 217. pants, kas nosaka, ka privatizācija ir valsts īpašuma nodošana privātpersonu vai organizāciju īpašumā. Būtībā tas nozīmē valsts īpašuma tiesību izbeigšanu un privātīpašuma tiesību veidošanos.
Valsts īpašuma privatizācija. \ Tneatkarīgi no tā, kādas formas tas tiek veikts, kādus motīvus tas neuzsāktu, vienmēr ir nepieciešams izstrādāt skaidru juridisko mehānismu tā īstenošanai. To nosaka privatizācijas procesa nozīmīgums visai sabiedrībai un iespējamās negatīvās sekas sabiedrībai kopumā, ja šīs politikas īstenošanas juridiskā puse nav sagatavota. Tāpēc valsts un pašvaldību īpašuma privatizācija nosaka nepieciešamību pēc īpašiem likumiem. To var veikt gan par samaksu, gan bez maksas, tas ir atkarīgs no paša privatizācijas procesa īpašajiem apstākļiem un īpašumiem, kas iekļauti šajā apgrozījumā.
Krievijā privatizācija tiek veikta attiecībā uz šādiem īpašumiem:
- zemes gabali.
- uzņēmumi, īpašumi un vērtspapīri, kas iepriekš piederēja valstij;
- mājokļu privatizācija;
Katram no norādītajiem objektiem - stāvoklisdefinē un īsteno konkrētus ekonomiskā un sociālā rakstura mērķus. Piemēram, valsts uzņēmumu privatizācijas mērķis bija nepieciešamība veidot individuālu uzņēmēju slāni, attīstīt valsts sociālo infrastruktūru, palielināt uzņēmējdarbības efektivitāti un uzlabot finansiālo situāciju. Valsts un pašvaldību uzņēmumu privatizācijas sākumposmā parasti uz atlīdzināmu pamatu. Bet, kā liecina vēsturiskā pieredze, pirmie privatizācijas mēģinājumi Krievijā bija ārkārtīgi neveiksmīgi, īpaši attiecībā uz to sociālā efekta nodrošināšanu. Tāpēc 2006. gadā tika pieņemta Valsts programma, kas būtiski pārveidoja ne tikai privatizācijas mērķa mērķus, bet arī procesuālos. Tā, piemēram, programmas galveno mērķi sauc par privatizācijas pasākumu efektivitātes "maksimizēšanu", lai palielinātu valsts ekonomikas konkurētspēju. Programmas īstenošana ietver šādu uzdevumu risināšanu:
- sociāli orientēta valsts un pašvaldību īpašuma privatizācija, kas izņemta no valsts lietošanas;
- federālo vienoto valstij piederošo uzņēmumu skaita samazināšana;
- efektīvu vairāku tautsaimniecības nozaru pārstrukturēšanu;
- federālo ieņēmumu pieaugums.
Mājokļu un zemes privatizācijas programmas jomā ir noteikti šādi mērķi:
- labvēlīgu apstākļu radīšana mājokļu un zemes tirgus veidošanai; - mājokļa uzturēšanai paredzēto izdevumu samazināšana uz valsts rēķina;
- zemes un zemes efektīvas izmantošanas stimulēšana;
- sociālā atbalsta stiprināšana lauksaimniecības darbiniekiem.
Pamatojoties uz šiem mērķiem, Programma to pieņemvalsts un pašvaldību īpašuma privatizācija vispirms būtu jāveic bez atlīdzības, un tikai tad, kad mēs virzāmies uz izvirzītajiem mērķiem, ir jāveic pakāpeniska pāreja uz apmaksātu privatizāciju. Tieši šī pieeja nodrošinās vis harmoniskāko valsts un pilsoņu interešu apvienošanu privatizācijas procesā.
