Jaunais gads Vācijā jau tiek svinēts31. decembra rītā. Šobrīd mājās ir ārkārtīgi grūti atrast vāciešus. Viņi dodas ciemos, apsveic visus svētkos, novēlot “patīkamu braucienu” un apmainās ar nelielām dāvaniņām. Turklāt, ja pieaugušie dāvina viens otram patīkamus sīkumus, tad Vainahtasman un Christkind nāk pie bērniem. Vainakhtasmans ir vectēvs, kas ģērbies otrādi apgrieztā kažokā, piesprādzēts ar metāla ķēdēm, ar stieņiem rokās, kas paredzēti nerātnu bērnu sodīšanai, un dāvanu maisu tiem, kas labi uzvedas. Turpretim Kristkinds ir ģērbies baltā un nēsā grozu ar saldumiem, augļiem un riekstiem. Pat visdrausmīgākais āksts varēs saņemt piedošanu un dāvanu, ja nolasīs viņai dzejoli.
Par pašu Vecgada vakaru diez vai var nosauktģimene. Tiklīdz atskan divpadsmitais sitiens, visi iedzīvotāji iziet ielās, spridzina petardes, laiž uguņošanu un apsveic kaimiņus. Jaunais gads Vācijā ir milzīga jautrība, krāsas, fantasmagorija. Pārsteidzošākās Jaungada svinības notiek Berlīnē. Šādas ielas ballītes garums sasniedz divus kilometrus, un fantastiskais svētku salūts ilgst aptuveni stundu.
Runājot par to, kā Jaunais gads tiek svinēts Vācijā, ir vērts pieminēt šīs valsts tradīcijas.
- Pirmā un visizplatītākā paraža ir “ielēkt” Jaunajā gadā. Kā
- Vecgada vakarā Vācijā obligāts ēdiensSvētku galdā ir zivis, vēlams karpas. Tās lielie svari atgādina monētas un simbolizē bagātību. Pat pieņemts makā nēsāt vairākas zivju zvīņas, lai tajā vienmēr būtu nauda. Un pēc Jaungada mielasta daļa ēdiena tiek atstāta uz galdiem, lai mājā valda labklājība.
- Tiek uzskatīts vēl viens sens tradicionāls ēdienspiparkūkas, kas ieņēmušas savu vietu uz Jaungada galda kopš viduslaikiem. Tiesa, toreiz to cepa nedaudz lielākos izmēros. Dažu ēdienu pēc izmēra varētu salīdzināt ar soliņu.
- Jaunais gads Vācijā nav iedomājams bez tradicionālās īsmetrāžas komēdijas filmas “Vakariņas vienam”, kas tiek pārraidīta katru Vecgada vakaru.
Un, protams, neaizstājams svētku atribūts ir Ziemassvētku eglīte, kas kopš seniem laikiem ir rotāta ar āboliem, riekstiem, saldumiem.