Katra brīvdiena ir saistīta ar mumsattēli, kas izraisa vairākas asociācijas: vizuāls, ožas, skaņas ... Jauns gads, protams, - koks, dāvanas, Ziemassvētku dziesmas, mandarīnu smarža. 8. marts - pirmie pavasara ziedi, kas tiek pārdoti uz ielas, smalka mimozas smarža. 9. maijs - Sv. Džordža lentes visur, tulpju un ceriņu smarža, dziesma „Uzvaras diena” atkārtoti skan.
А вот Первое мая для разных поколений нашей valstīm, kas saistītas ar dažādiem notikumiem. Vecākā paaudze labi atceras lielās Maija dienas demonstrācijas, kad visi - pieaugušie un bērni - ar karogiem un baneriem gāja kolonnās pa pilsētas galveno ielu, skanēja smieklīgas dziesmas, un pēc demonstrācijas visi devās uz upju krastiem, uz mežu, lai , lai atzīmētu visu valstu solidaritātes dienu. Cilvēki dedzīgi uzskatīja, ka tas patiešām bija pasaules progresīvās cilvēces svētki (lai gan šādā statusā tas tika atzīmēts tikai sociālistu kopienas valstīs).
Jaunieši zina 1. maiju kā pavasara un darba svētkus,kas kļuva tik postpadomju laikmetā. 1997. gadā jaunā Krievijas valdība nolēma noņemt mīļoto pavasara brīvdienu politisko raidījumu. Tika ņemts vērā, ka šajās brīvdienās (un bieži vien bija vairāki: 2-3) cilvēki svinēja ne tik daudz, kā viņi strādāja vasarnīcās, dārzos un dārzeņu dārzos. Galu galā, 1. maijs ir Darba diena, kas baro gadu. Tāpēc pavasara un darba diena pilnībā attaisno tā nosaukumu.
Tas ir ar šo vērtību 1. maijs, Pavasara festivāls unpirms tūkstošiem gadu. Tajos senajos laikos Itālijas iedzīvotāji pavasara dienās īpaši dedzīgi pievērsās lauksaimniecības un auglības dievietei Mayai. Viņi lūdza viņu, piedāvāja upurus, lai dieviete sūtītu cilvēkus veiksmi zemnieku cēloņos. Tas bija gods Mayai, ka tika nosaukts pēdējais pavasara mēnesis, kas pēc savas būtības ir paredzēts nākotnes ražas novākšanai.
Šī nepolitiskā pavasara un darba diena tiek svinēta 1. maijā un šodien daudzās valstīs, piemēram, Austrijā, Spānijā, Anglijā un tepat Krievijā.
Maija diena saņēma politisku pieskaņu 1889. gadā.Pēc revolucionārajām sadursmēm starp strādniekiem un kapitālistiem Čikāgā (ASV), Otrā Internacionāle nolēma šo notikumu iemūžināt kā visu valstu strādnieku starptautiskās solidaritātes dienu 1. maijā. Jau pirms revolūcijas šajā dienā progresīvi domājošu strādnieku grupas devās uz Maiju, lai aizstāvētu proletariātu un nosodītu cara valdības un buržuāzijas politiku. Šīs maija sapulces bija sava veida politiskā audzināšana, līdzeklis boļševiku ideju veicināšanai, veids, kā apvienot strādniekus vienotā revolucionārā spēkā.
Tāpēc 1. maijs bija vieni no ideoloģiski noturīgākajiem svētkiem Padomju Savienībā.
Līdz ar jaunu, demokrātisku, spēku nākšanu pie varasarī ideoloģija ir mainījusies. Komunistiskie ideāli ir atstājuši galveno arēnu. Un Maijs pamazām sāka zaudēt savu agrāko politisko orientāciju. Bet atņemt visiem tik pazīstamos un iemīļotos svētkus nebija iespējams. Tāpēc viņi nolēma to pārdēvēt, koncentrējoties uz liriski pavasara un darba pusēm.
Pavasara un darba svētki palika bez demonstrācijāmproletāriešu vienotību, bet ar tradicionāliem svētkiem un piknikiem. Un, pēc ļoti senas tradīcijas, Maijs tiek svinēts ar trieciendarbiem dobēs un puķu dobēs. Tiesa, daudziem mūsu vectēviem un vecmāmiņām šī diena joprojām ir vienotības diena cīņā par darba tautas tiesībām. Viņi arī dodas uz mītiņiem un Maija svētkiem, kā arī nosoda jau tā demokrātisko valdību. Taču viņu rindas ar katru gadu kļūst arvien retākas.
Esošajām un nākamajām paaudzēm 1. maijs būsasociējas ar ziedošiem dārziem, svaigas zemes un zāles smaržu, putnu dziesmām. Ja 1. maijs būs cīņas diena, tad tikai ar dārzu un sakņu dārzu kaitēkļiem.
