Pasaules pieredze rāda, ka bez brīvatirgus ekonomika bez neatkarīga ražotāja, bez uzņēmējdarbības, sabiedrības labklājība nav iespējama. Mazo un vidējo uzņēmumu veidošanos, viņu darbības praksē izmantoto ražošanas organizēšanas metodēm vienmēr vajadzētu būt valsts varas institūciju skatījumā.
Lai ņemtu vērā lomuuzņēmējdarbībā valsts ekonomikas attīstībā, rūpīgi jāizpēta savas makroekonomiskās un mikroekonomiskās funkcijas, ražošanas plānošanas metodes, ko izmanto saimnieciskās darbības laikā. Jāpatur prātā, ka tos var būtiski mainīt un papildināt atkarībā no reālās situācijas, konkrētās sociāli ekonomiskās situācijas valstī un pasaules ekonomikā.
Микроэкономические и макроэкономические функции saimnieciskās darbības, ražošanas vadīšanas principi un metodes uz tiem norāda, ka, attīstoties tirgus principiem, uzņēmējdarbības loma kļūst par vienu no svarīgākajiem tautsaimniecībā.
Lai harmoniski attīstītu uzņēmējdarbību,ir jāņem vērā visas tās iezīmes, jo īpaši uzņēmējdarbības attīstības dialektiskais raksturs un specifiskas ražošanas organizēšanas metodes. Šajā kontekstā uzņēmējdarbības autonomija tiek īstenota, no vienas puses, un, no otras puses, tā ir atkarīga no ekonomikas apstākļiem valstī.
Uzņēmējdarbības autonomija, kas izpaužasizmantojot savas galvenās funkcijas (ieguvumu un aktivitātes novatoriskumu, specifiskas ražošanas organizēšanas metodes) un definē vispārējo, kas ir raksturīga uzņēmējdarbībai jebkurā sociāli ekonomiskajā vidē. Uzņēmējdarbības atkarība izpaužas kā mijiedarbība ar ekonomikas sistēmu, izmantojot konkurenci un ekonomikas regulēšanas mehānismu. Šajā dialektiskajā uzņēmējdarbības attīstībā kā neatkarīgā ekonomikas sfērā atrodas tās galvenais resurss.
Tajā pašā laikā uzņēmējdarbībai vajadzētuattīstīties visos virzienos. Šajā sakarā valstij būtu jāņem vērā uzņēmējdarbības autonomija un vienlaikus jāregulē tās aktivitātes, ražošanas organizēšanai izmantotās metodes.
Мировая практика свидетельствует, что эффективное Šī ekonomiskā kompleksa attīstība ir objektīvi nepieciešama ekonomikas sistēmas sastāvdaļa. Uzņēmējdarbībai ir vairākas specifiskas īpašības, kas veicina ekonomisko procesu paātrināšanu un atšķir to no citiem tirgus ekonomikas elementiem. Līdz ar to paātrinot ražošanas faktoru maiņas procesus, darbaspēka veidus un darbību organizēšanu, uzņēmējdarbība tādējādi ir „miera traucētājs”, un visu laiku ekonomika kļūst par jaunu dimensiju. Tā ir viņa nozare, kas rada ievērojamu daļu nacionālo resursu, kas darbojas kā svarīgākie ekonomiskās izaugsmes faktori. Uzņēmējdarbība, kā arī tās atbalsta infrastruktūra ir efektīva testēšanas vieta modernām vadības metodēm un ražošanas organizācijai objektīvi raksturīgas uzņēmējdarbības un ekonomiskās dinamikas dēļ.
Uzņēmuma funkciju sistēma kāinstitucionālā sistēma, ir makroekonomisko un mikroekonomisko uzdevumu kombinācija, kuru šī joma risina visa valsts ekonomiskā kompleksa darbībās. Makroekonomiskās funkcijas ietver:
- sabiedrības labklājības veidošana (preču ražošana kā pastāvīgs sabiedrības kopējo bagātību pieaugums; inteliģences pieaugums kā vissvarīgākā ekonomikas faktora attīstība);
- Dalība nacionālajās programmās (līdzekļu piešķiršana sabiedrības sociālo programmu īstenošanai, dalība valsts nodarbinātības, veselības aprūpes uc politikā);
- Preču un pakalpojumu vides drošības nodrošināšana (atbildība par preču un pakalpojumu kaitējumu videi);
- ražošanas jaudu un darba vietu paplašināšana (jaunu ražošanas objektu atvēršana vai ražošanas paplašināšana);
- Ražošanas iespēju paplašināšana un pāriešana jaunā līmenī (tehnoloģijas, tehnoloģijas, organizācijas un vadības uzlabošana).
Mikroekonomiskās funkcijas ietver:
- Peļņas gūšana (sava uzņēmuma darba rezultātu nodrošināšana, ražošanas paplašināšana);
- Ražošanas faktoru kombinācija (Ražošanas faktoru kombinācija (materiālie, personiskie, intelektuālie), lai sasniegtu uzņēmējdarbības mērķi);
- inovatīva darbība (modernu risinājumu meklēšana ražošanā, organizācijā un vadībā, uzmanība tiek pievērsta zinātniskiem un tehnoloģiskiem pētījumiem);
- izmaksu samazināšana (sava biznesa iekšējo izmaksu identificēšana, izmantojot ārējo faktoru piedāvātās iespējas);
- Konkurence tirgū (definējot konkurences stratēģiju tirgū);
- zaudējumu samazināšana (bezatkritumu ražošanas attīstība);
- pabalstu saņemšana (papildus ekonomiskajiem ieguvumiem peļņas veidā var būt arī tirgus daļas iekarošana, ienesīgu pasūtījumu iegūšana, uzņēmuma prestiža attīstība utt.);
- uzņemties risku un atbildību (cenšanās sevi apdrošināt pret risku vai, ja iespējams, to sadalīt).
