Valsts vērtspapīru tirgus regulēšana- pasūtot to, pilnvarotās valsts iestādes, dalībnieki un starp tām notiekošās darbības. Dalībnieki var būt: emitenti, ieguldītāji, profesionālie fondu starpnieki.
Kopumā tirgus regulējums ir iekšējs unārējs Iekšējais regulējums tiek veikts, izmantojot organizācijas normatīvos dokumentus (hartu, noteikumus un citus noteikumus, kas reglamentē organizācijas darbību).
Ārējais regulējums rodas valsts tiesību aktu, citu organizāciju normatīvo aktu, starptautisko līgumu ietekmes ietekmē.
Valsts vērtspapīru tirgus regulēšanatiek veikta visu veidu darbībās un darījumos, kas tajā notiek: ieguldījumi, emitents, spekulatīvs, starpnieks, uzticība, nodrošinājums utt.
Valsts ir:
- emitents, emitējot valsts vērtspapīrus;
- ieguldītājs lielā rūpniecības uzņēmuma akciju portfelī;
- profesionāls dalībnieks privatizācijas izsolē, kad tiek tirgotas akcijas;
- regulators, izmantojot tiesību aktus;
- augstākais arbitrs tirgu dalībnieku strīdos tiesā.
Tirgus valsts regulēšanas sistēma ietver: normatīvos aktus un valsts institūcijas, kas veic regulējumu un kontroli.
Valsts vērtspapīru tirgus regulēšanavar tikt veikta administratīvā formā. Šajā gadījumā tiek noteiktas dalībnieku obligātās prasības, vērtspapīru un tirgus dalībnieku reģistrācija, profesionālo darbību licencēšana, nodrošinot publisko un vienlīdzīgu izpratni par dalībniekiem, likuma un kārtības uzturēšanu.
Valsts vērtspapīru tirgus regulēšanavar būt netieša, izmantojot ekonomiskās sviras, izmantojot nodokļu sistēmu, monetāro politiku, valsts īpašumu un kapitālu. Līdz šim nav izveidojusies vērtspapīru regulējošo struktūru struktūra.
Valūtas tirgus valsts regulējums - valsts iestāžu darbība, lai noteiktu valūtas vērtību aprites noteikumus.
Tajos ietilpst ārvalstu valūta, tas ir,banknotes ārvalstu veidā valsts parādzīmes, banknošu, monētu un naudas līdzekļu kontos bankās, vērtspapīru ārzemju valūtā.
Lai regulētu valūtas tirgu,valsts veic valūtas kontroli, ko saprot kā valsts iestāžu darbību, lai nodrošinātu rezidentu un nerezidentu atbilstību ārvalstu valūtas tiesību aktiem.
Valsts regulē valūtas kursu, kasvar būt tieša un netieša. Pirmajā gadījumā instrumenti ir: atlaižu politika, valūtas maiņas kontrole, ārvalstu valūtas intervences un ierobežojumi. Otrajā: diskonta likme, naudas emisija utt. Pārvalda valūtas kursa izmantošanas devalvācijas un pārvērtēšanas apjomu. Devalvācija - samazinot valsts maiņas kursu. Gluži pretēji, pārvērtēšana ir nacionālās valūtas vērtības pieaugums. Pārvērtēšana ir stabilitātes metode pēc vietējās naudas apgrozības inflācijas.
Valsts naudas tirgus regulējums.
Valsts naudas tirgū, izmantojot regulējošoakti, nosaka noteikumus, kas ir saistoši visiem tā dalībniekiem, kontrolē savu darbību. Valsts ir aģents finanšu tirgos, tirgus darījumu dalībnieks, pieņemot lēmumus, ietekmē tirgus situāciju, regulē pieprasījumu un naudas piedāvājumu. Valsts veic regulējumu, izmantojot monetāro politiku.
