/ / Kur un kā tiek risināti mājokļu strīdi

Kur un kā tiek risināti mājokļu strīdi

Viena no sarežģītām un daudzšķautņainām tiesību nozarēmattiecības ir mājokļu strīdi. Lielākā daļa no jautājumiem, kas saistīti ar ģimenes tiesiskajām attiecībām un civiltiesisko mantojumu, tieši vai netieši ietekmē normatīvos aktus. Mājokļu strīdi attiecas uz īpaša veida juridiskajiem procesiem, kur tiek skartas prasītāja intereses attiecīgajā tiesību jomā. Pēc lietas izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas valsts aizsargā pretendentu par izmantošanas, glabāšanas laiku un laiku

mājokļu strīdus
būvniecības objektu izvietošana. Tiesu praksē šādas lietas kopīgi tiek sauktas par "civillietām".

Mājokļu strīdi. Veidi

  1. Atzītas zaudētās tiesības izmantot dzīves telpu.
  2. Pilsoņu sodīšana un izlikšana.
  3. Domstarpības par īpašumtiesībām, dzīvesvietu, dzīvojamā nekustamā īpašuma izmantošanu.
  4. Tiesību sistēmas izveidošana, ja nav iespējams panākt vienošanos starp pilsoņiem par tiesībām piederēt.
  5. Dzīvojamās telpas privatizācijas process.
  6. Iedzertie strīdi par īpašuma sadalīšanu.
  7. Pašvaldību tiesas prāvas.
  8. Procesi, kas saistīti ar privatizācijas komisijām un citiem darījumiem ar nekustamo īpašumu.

Mājokļu strīdu risināšana dažādu jurisdikciju tiesās

mājokļu strīdu izšķiršana
Tiesiskā prakse ļauj apsvērttādus procesus vispārējās jurisdikcijas tiesās, kā arī šķīrējtiesu un šķīrējtiesu. Ņemot vērā pašreizējās pilnvaras veikt šādus gadījumus, tiesvedību var veikt citas struktūras. Vispārējās jurisdikcijas tiesu kompetencē ietilpst mājokļu strīdu izšķiršana:

  • starp pilsoņiem un mājokļu kooperatīviem, ja viena no pusēm ir pārkāpusi likumu;
  • par izlikšanu - attiecas uz personām, kas patvaļīgi apdzīvoja dzīvojamās vai nedzīvojamās telpas dzīvošanai, kas tām nav juridisku iemeslu dēļ;
  • par to, ka tiek izraidīti pilsoņi no mājām, kuras ir pakļautas sabrukuma riskam, nelikumīgi uzbūvētajām vietām un ja vietējās pašvaldības lēmums tiek likvidēts;
  • о предоставлении дома по требованию, основанному par civiltiesiskām saistībām (tās var būt dekrēti ēkas nojaukšanai, renovācijai, mājokļa pārveidošanai par nedzīvojamo objektu);
  • ja kompetentā iestāde atsakās, ja ir iesniegta prasība par atbrīvošanu
    mājokļu strīdu izšķiršana
    atsevišķu mājokli, kā arī gadījumā, ja viņam izdod orderi citai personai.

Bet ir arī citas dzīvokļu strīdu kategorijas,ko var uzskatīt tikai administratīvi. Šī privātpersonu dzīvojamo telpu nodrošināšana dzīves apstākļu uzlabošanai, kā arī aizņemtas dzīves telpas aizstāšanai ar citu, bet mazāku un citu.

Šķīrējtiesas ir atbildīgas par domstarpībām par mājokli,attiecībā uz ieguldījumiem un uzņēmējdarbību. Ja pilsētas varas iestāžu vai amatpersonu lēmums tika pieņemts ar pārkāpumiem, šādas prasības var pārsūdzēt tiesā. Prasības paziņojumā var iekļaut gan vietējās pašvaldības iestādes, valsts iestādes, uzņēmumus, iestādes, gan sabiedriskās organizācijas gan koleģiālas, gan individuālas darbības.