Krievijas Federācijas Civilkodekss nosaka koncepciju 330. pantāSods, saskaņā ar kuru tas tiek saprasts kā likumā (vai naudas diapazonā) precīzi noteiktā summa, kas parādniekam jāmaksā kreditoram, ja tiek izpildīts jebkāds pienākums vai nepienācīgi izpildīts pienākums, kas noteikts darba vai civiltiesiskajā līgumā.
Saskaņā ar šo jēdziena definīcijusoda būtība ir tāda, ka likums nosaka noteiktu naudas summu, kas jāmaksā, neatkarīgi no nodarītā kaitējuma apjoma un pat gadījumos, kad šis kaitējums vispār nav nodarīts. Pēdējais apstāklis attiecas uz darba līgumā noteikto pienākumu izpildes termiņu pārkāpšanu.
Likumā noteiktie sodi, sodi,sods ir viens no nedaudzajiem veidiem, kā privātpersonas vai organizācijas ir atbildīgas par īpašumtiesībām attiecībā uz līgumsaistību pārkāpumiem. Papildus summām likums nosaka arī īpašus sodu veidus un iemeslus, kādos šīs sankcijas var piemērot. Piemēram, jāpatur prātā, ka šo iemeslu saraksts ir ievērojami šaurāks nekā tas, ko izmanto, lai noteiktu sankcijas, atbildot par zaudējumu atlīdzību. Vienkāršākais veids, kā piemērot šo sankciju, ir fakts, ka līgumsaistības netika pienācīgi izpildītas.
Atbildības par dažādajām formām dēļka var piemērot sodu, likums sodu veidus klasificē šādu iemeslu dēļ, kas ir objektīvi kritēriji, kas nosaka šo regulējuma veidu norobežošanu.
Tātad, atkarībā no dibināšanas kārtības,tiek izcelti juridiskie un līgumsodi. Pirmais ir noteikts ar likumu un ir objektīvs, tas ir, puses nevar mainīt tā parametrus. Līgumiskais tiek izveidots vienošanās rezultātā starp darījuma pusēm. Legal tiek izmantots gadījumos, kad līgumā tas nav paredzēts kā pilnvarojuma veids tā pārkāpumam. Vienīgais izņēmums no šī noteikuma ir pušu tiesības līgumā līgumā noteikt soda summu, kas pārsniedz likumā noteikto.
Visu veidu konfiskācija irlikumā noteikts civiltiesiskās atbildības pasākums, jo tā rašanās cēloņi praktiski sakrīt ar atbildības iestāšanās pamatiem, kas ir izklāstīti Krievijas Federācijas Civilkodeksā. Gadījumā, ja līgumā vai īpašā likumā nav precīzu norāžu par atbildības saukšanas iemesliem un pamatojumu, ir iespējams vērsties tiesā.
Kā sankciju visi esošie konfiskācijas veidivar apvienot ar cita veida atbildību, galvenokārt ar kompensāciju. Šajā gadījumā likums paredz sodu klasifikāciju, pamatojoties uz šādiem pamatiem:
1. Zaudējuma atskaitīšana piešķir kreditoram tiesības pieprasīt papildus faktiskās konfiskācijas apmaksai un kompensāciju par zaudējumiem, ja tādi ir noteikti likumā noteiktajā kārtībā. Parasti šādu pasākumu izmanto gadījumos, kad atsavinātā summa ir ievērojami mazāka nekā radušies zaudējumi un nesedz zaudējumus.
2. Naudas sods dod tiesības pieprasīt pilnīgu zaudējumu atlīdzību ne tikai pēc zaudējumu un soda starpības summas, bet arī pārsniedzot to. Parasti šādas sankcijas tiek piemērotas par būtiskākajiem pārkāpumiem, kas izraisīja nopietnas sekas.
3. Gadījumā, ja kreditoram tiek liegtas tiesības uz zaudējumu atlīdzību, tiks piemērots ekskluzīvs sods.
4. Un, visbeidzot, alternatīvais sods dod kreditoram tiesības izvēlēties, kāda veida sankcijas izvēlēties - konfiskāciju vai zaudējumu atlīdzināšanu.
