Mūsu valstī vides tiesības joprojām ir jauna tiesību nozare. Tās modernais nosaukums tika apstiprināts pirms aptuveni divdesmit pieciem gadiem.
Protams, vides tiesībām ir savs priekšmets (tas nozīmē sociālo attiecību kopumu, ko regulē attiecīgās nozares normas), metode un izstrādāts normatīvais regulējums.
Vides tiesības var definēt kā sociālo attiecību kopumu dabas un cilvēka mijiedarbības jomā. Attiecību grupas ietver:
- par objektu (dabisko) īpašumtiesībām;
- par vides pārvaldību;
- lai aizsargātu ekvivalentu. tiesības, kā arī visas organizāciju un personu likumīgās intereses.
- dabas aizsardzībai.
Kā jau minēts, vides tematstiesības ir sociālas attiecības, kuras regulē viņa normas. Viņa metode ir metožu un paņēmienu kombinācija, lai ietekmētu jebkādas sociālās attiecības. Tāpat kā daudzās citās tiesību nozarēs, šī metode var būt gan dispozitīva, gan obligāta.
Obligāti balstās uz faktu, ka pusessākotnēji atrodas nevienlīdzīgā stāvoklī (šo metodi sauc arī par administratīvi juridisko metodi). Vienai no partijām obligāti jābūt struktūrai, kurai ir piešķirtas īpašas (valsts un valdības) pilnvaras. Šī metode, kā likums, ir izteikta, nosakot noteiktus aizliegumus, priekšrakstus, pienākumus kaut ko veikt vai atturēties no kaut kā. Obligātie noteikumi atšķiras no dispozitīvajiem ar to, ka tie nenozīmē izvēli no piedāvātajām rīcības iespējām.
Dispozitīvo metodi var saukt citādiCivillikums. Šajā gadījumā visi attiecību dalībnieki ir vienādā stāvoklī. Ja vienlīdzība netiek zaudēta, metode kļūst obligāta. Kā tiek izteikta šī metode? To izsaka atļauja (tas nozīmē neierobežotu tiesību nodrošināšanu plaša spektra jautājumu risināšanā), ieteikumi (noteikumu noteikšana, kas nav saistoši), pilnvarojums.
Jāatzīmē, ka visbiežāk vides tiesību aktos tiek izmantotas metožu kombinācijas, tomēr imperatīvo metodi joprojām var atzīt par dominējošu.
Vides tiesību pamati ietver arīun principiem. Princips ir vadlīnijas, uz kurām balstās visa nozare. Tas nozīmē, ka tas nozīmē būtību, kas izsaka vides tiesību sociālo nozīmi.
Vides tiesību aktu principi atspoguļo indivīda un visas sabiedrības objektīvās vajadzības videi draudzīgā vidē.
Kādi ir vides tiesību pamatprincipiun ar ko tie saistīti? Šie principi ir balstīti uz faktu, ka nekas nevar būt svarīgāks par cilvēka dzīvību un veselību, un uz to, ka valstij jāpieliek pūles, lai radītu apstākļus, kādos cilvēki varētu normāli dzīvot un atpūsties. Principi ir balstīti arī uz to, ka ekonomisko un vides interešu apvienošanai jābūt zinātniski pamatotai. Lieta ir tāda, ka dabas resursus var izmantot tikai noteiktās robežās. Ne valsts, ne atsevišķi cilvēki ar savu rīcību nevar nodarīt neatgriezenisku kaitējumu dabai. Likums soda ne tikai par tīšu kaitējumu, bet arī par noteiktu resursu neracionālu izmantošanu. Valsts darbības, kas saistītas ar ietekmi uz vidi, būtu jāpublisko. Faktu slēpšana ir pretrunā ar likumu. Svarīgs ir arī starptautiskās sadarbības princips. Jebkuras valsts vides problēmas ir visas cilvēces problēmas. Neaizmirstiet, ka mēs visi dzīvojam uz vienas planētas, un mums nav citas. Mūsdienās no daudzām nepatikšanām var izvairīties, tikai rīkojoties kopā un harmoniski.
