Likumdošanas process ir likumdošanas apstiprināšanas un stāšanās spēkā procedūra. Procedūra sākas ar projekta iesniegšanu un beidzas ar apstiprinātā akta publicēšanu.
Krievijā nosaka šādus likumdošanas procesa posmus:
1). Likumdošanas iniciatīva.Tiesības iesniegt projektu Valsts domē ir Federāciju padomei, prezidentam, Valsts domes deputātiem, valdībai, federācijas veidojošo vienību likumdošanas struktūrām un tiesām (konstitucionālajai, arbitrāžas, augstākajai un augstākajai).
2).Likumdošanas process ietver projekta pārskatīšanu. Parasti to uzskata trīs reizes. Pirmajā lasījumā Valsts dome analizē vispārīgos noteikumus, otrajā, tiek veikta rūpīga pārbaude un grozījumi. Trešajā lasījumā rēķins ir vai nu apstiprināts, ne kopumā.
3). Likumu pieņemšana.Krievijas Federācijā šī procedūra tiek veikta balsojot. Federālie akti tiek apstiprināti ar balsu vairākumu. Likumu par referendumu apstiprināšana, jauna uzņēmuma pieņemšana, cīņas vai ārkārtas situācija ar divu trešdaļu balsu apstiprināšanu. Apstiprinātie akti tiek iesniegti Federācijas padomei piecu dienu laikā.
4).Likumdošanas process ietver arī likumu apstiprināšanas fāzi Federācijas padomē. Federālie akti tiek uzskatīti par apstiprinātiem, ja par tiem nobalsoja vairāk nekā puse locekļu. Federālie konstitucionālie likumi tiek apstiprināti, ja par tiem nobalso vairāk nekā trīs ceturtdaļas visu locekļu. Akta noraidīšana vai apstiprināšana ir jāveic ne vēlāk kā divu nedēļu laikā.
5).Likumus paraksta valsts prezidents. Savukārt valsts vadītājs var apstiprināt aktu vai uzlikt veto. Priekšsēdētājam jāpieņem lēmums divu nedēļu laikā. Noraidītais likums tiek nosūtīts atpakaļ Valsts domai pārskatīšanai un nepieciešamajiem grozījumiem. Prezidenta veto pārvar, ja divas trešdaļas no Valsts domes un Federācijas padomes locekļiem balso par akta apstiprināšanu iepriekš apstiprinātā versijā. Šajā gadījumā prezidentam nedēļas laikā jāparaksta likums.
6). Akta publicēšana un stāšanās spēkā.Likumdošanas process pabeidz likuma izsludināšanu, kuru parakstīja prezidents. To veic nedēļas laikā. Apstiprinātais un parakstītais akts stājas spēkā desmit dienu laikā (ja vien nav noteikts cits laikposms) pēc tā teksta publicēšanas īpašās publikācijās.
Likuma vara laika gaitā sākas arbrīdī, kad tas stājas spēkā, un beidzas, kad tas zaudē savu juridisko spēku. Tas var notikt likuma darbības izbeigšanās dēļ (piemēram, kara likumi tika ieviesti uz trim mēnešiem), vienas akcijas tieša atcelšana vai aizstāšana ar citu. Parasti noteikumi nav atpakaļejoši. Tas nozīmē, ka pārkāpuma gadījumā tiek izmantots likums, kas bija spēkā tā izdarīšanas brīdī. Izņēmums var būt jauni likumi, kas paredz novērst vai mazināt atbildību par notikušo prettiesisko darbību vai citām īpašā rīkojumā norādītām situācijām.
Vietnē ir ierobežojumi tiesību normāmtelpa. Daži likumi ir spēkā tikai noteiktās jomās. Piemēram, apstiprināti noteikumi vienā valstī neattiecas uz citu valsti. Daži likumi var tikt piemēroti tikai noteiktā reģionā. Darbības standartu noteikšanu ārpus valsts robežām veic ar īpašiem līgumiem vai attiecīgo valstu tiesību aktiem.
Parasti likumi attiecas uz visiemvalsts iedzīvotāji, kā arī ārvalstu pilsoņi un bezvalstnieki, kas atrodas tās teritorijā. Citos gadījumos normatīvā akta teksts atsevišķi nosaka tās personas, uz kurām tas attiecas.
