Parādu piedziņa par alimentiem irbūtiska problēma, kas pašreizējā laikā nezaudē nozīmīgumu. Bijušie laulātie patur savus īpašumus un ienākumus, slēpjas no tiesu izpildītājiem un prasītājiem, un daudzos gadījumos tie ir vienkārši asociēti cilvēki, kuri principā nevēlas maksāt naudu, lai atbalstītu savus bērnus.
Alimentu zaudējumi rodas, kad personakas viņiem ir jāmaksā, un persona, kurai ir tiesības uz šiem maksājumiem, noslēdz vienošanos par samaksu, vai arī ir tiesas lēmums par alimentu piedziņu, bet faktiski nekādi maksājumi netiek veikti.
Tiek veikta alimentu kolekcijatrīs gadu termiņā, kas bija pirms līguma iesniegšanas, lai atgūtu to (notariāli) vai izpildrakstu, kas izsniegts kā tiesas rīkojuma izpilde. Ja ieturēšana nenotiek ar personas vainas dēļ, kurai bija jāmaksā nauda, tad parādu var iekasēt visu laiku neatkarīgi no trīs gadu termiņa.
Parādu veidotājidarbības izpaužas kā tiesu izpildītāju juridisko prasību neievērošana, nepatiesas informācijas sniegšana par viņu īpašumtiesībām, jauna darba vietas nesniegšana, jauns darbs, citi ienākumi vai dzīvesvietas maiņa.
Parādu piedziņas līdzekļu summa saskaņā aruzturlīdzekļus nosaka no to summas, kas noteikta ar tiesas lēmumu vai vienošanos par to samaksu. Ja atbildīgā persona nestrādāja vai neiesniedza ienākumu dokumentus periodā, kad viņam bija jāmaksā uzturlīdzekļi, parādu nosaka no algas summas, kas tika uzkrāta parāda piedziņas laikā.
Ja, nosakot parādu,būtisks vienas no alimentu saistību pušu interešu pārkāpums cietušie var vērsties tiesā, kur viņi noteiks parāda summu, pamatojoties uz materiālo un ģimenes stāvokli un statusu, kā arī citiem apstākļiem, kuriem būtu jāpievērš uzmanība. Nesen juridiskajā praksē bieži gadās, ka papildus naudas summai tiek iekasēti papildu līdzekļi kā apģērba vai zāļu izmaksu atlīdzība, kā arī daļēja vai pilnīga kompensācija par sanatorijas ārstēšanu vai bērnu atpūtu saskaņā ar nodrošinātas pārbaudes.
Jebkura no pusēm var apstrīdēt domstarpības par parāda noteikšanu, ko veic tiesu izpildītājs civilprocesuālajos tiesību aktos noteiktajā kārtībā.
Mainīgos ekonomiskajos apstākļos uzturlīdzekļi tiek indeksēti. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu saņēmējam tāda paša līmeņa saturu.
Likums paredz divu veidu atbildību parnepareiza alimentu saistību izpilde. Civiltiesiskā atbildība rodas to savlaicīgas samaksas gadījumā, kriminālatbildība - ļaunprātīgas izvairīšanās gadījumā no bērnu uzturēšanas izdevumu atlīdzināšanas. Pirmajā gadījumā, ja ir atbildīgā persona, viņiem parādu par uzturlīdzekļiem ir jāpiedzen kopā ar sodu, kas ir pusprocents par katru nokavēto dienu no visas parāda summas.
Šie pasākumi nav piemērojami maksātājam, japarāds izveidojās citu personu vainas dēļ, piemēram, ar novēlotu algas izmaksu, nepareizu bankas pārskaitījumu vai alimentu kavēšanu utt. Uzturlīdzekļu maksātāju var saukt pie atbildības pēc saņēmēja lūguma, pamatojoties uz tiesas lēmumu.
Arī saņēmējam ir tiesības pieprasītvisu zaudējumu atlīdzināšana, kurus nesedz atsavināšana, un piedzīt parādu. Dokumenti par to tiek nodoti tiesu vai izpildvaras iestādēm.
