Čečenijas Republika sastāv no piecām pilsētām untrīs ciemati. Papildus tiem ir ap 200 ciemu, starp kuriem ir oficiāli pamesti. Čečenijas pilsētas atšķiras pēc cilvēku skaita. Pirmkārt, Groznijs, tajā dzīvo vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku. Pārējās ir tālu aiz viņa, jo tās ir pilsētas ar mazāk nekā 60 tūkstošiem cilvēku. Tomēr katru gadu pieaug cilvēku skaits. Ir pilnīgi iespējams, ka desmit gadu laikā republika kļūs par vienu, kurā dzīvo vairāk nekā 1 miljons cilvēku.
Šalles
Šali pilsēta atrodas 40 kilometru attālumā.dienvidaustrumos no Groznij. Tā saņēma oficiālu statusu 1990. gadā. Tatar-mongoļu jūga sagrābšana tālā XIV gadsimtā un izraidīšana no Dagestānas zemes īpašnieku, Zelta orda ļaužu meistaru, piedalījās Šali dibināšanā. Neskatoties uz militāriem notikumiem, pilsētas iedzīvotāju skaits nepārtraukti pieaug, un 2016. gadā tas bija vairāk nekā 52 tūkstoši cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir čečeni. Šali atrodas tālu no vilcienu maršrutiem. Autobusu satiksme, kurā pilsēta ir saistīta tikai ar Grozniju. Modernais Šali pārbūvēts pēc Čečenijas militārajām operācijām.
Uruss-Martāns
Otra pilsēta aiz Groznijas galvaspilsētasiedzīvotāju Čečenijā. 2016. gada sākumā tajā bija vairāk nekā 57 tūkstoši iedzīvotāju. Tāpat kā dažas citas Čečenijas pilsētas, arī šī ir ļoti tuvu galvaspilsētai. Tas atrodas 30 kilometrus uz dienvidiem no Groznijas, pie Martanas upes. Pirms Padomju Savienības sabrukuma Uruss-Martans bija ciems bez rūpniecības. Galvenā pilsētas atrakcija ir brīvdabas etnogrāfiskais muzejs "Dondi-Yurt". Tas atjauno pagājušo gadsimtu čečenu aula atmosfēru ar unikāliem sadzīves priekšmetiem, kas tika savākti visā reģionā.
Pilsētas galvenā iela nes republikas prezidenta vārdu - A.A. Kadirovs. Daudzās Čečenijas pilsētās ir rajoni, kas nosaukti zinātnieku vai citu slavenu un ietekmīgu cilvēku vārdā.
Gudermes
Pilsēta šobrīd ir vissvarīgākāZiemeļkaukāza transporta mezgls. Caur to iet lielceļš uz Baku, pretējā virzienā pa to var nokļūt Maskavā. Gudermes ar lielākajām reģiona pilsētām ir savienots pa dzelzceļu. Tieši dzelzceļa stacijas celtniecība un nepieciešamība pēc tās apkalpojošo darbinieku izmitināšanas izraisīja pilsētas parādīšanos. Aulas vietā tika izjaukta strādnieku apmetne, vēlāk 1941. gadā tā saņēma pilsētas statusu. Iedzīvotājos dominē čečenu tautības pārstāvji, pēc tautas skaitīšanas datiem pilsētā ir vairāk nekā 95%. Iepriekš Čečenijas pilsētās dzīvoja arī krievi, taču bruņoto konfliktu laikā viņi visi mēģināja atstāt republikas teritoriju.