Konsonanti krievu valodā irīpašas runas skaņas. Zilbē tie tiek apvienoti ar citām skaņām. Atšķirībā no patskaņiem līdzskaņi nav zilbes virsotne. Leksiskās struktūras maiņas un pilnveidošanas gaitā vārdi izpaužas dažādās transformācijās. Jo īpaši dažas rakstiskas rakstzīmes var aizstāt citas. Viens transformācijas veids ir līdzskaņu maiņa vārda saknē. Kas tas ir? Kā notiek šīs izmaiņas? Par to tālāk.
Vispārīga informācija
Akustiski līdzskaņiem ir salīdzinoši mazāksnevis patskaņi, kopējai enerģijai nevar būt skaidra formanta struktūra. Skaņu izrunā vokālais trakts tiek sašaurināts. Rezultāts ir pilnīga vai daļēja gaisa plūsmas bloķēšana, kas, saskaroties ar šķērsli, sāk mainīt savu virzienu. Krievu valodā izceļas trokšņaini līdzskaņi (affricates, fricatives, sprāgstvielas), grupa sonorantu (sānu un gluda), daļēji līdzskaņu (daļēji publiski) "d". Ir skaņas - trīce un deguna.
Konsonanta maiņa
Starp raksturīgākajām kombinācijām jāatzīmē:
- s - f - g (draugi - draudzene - draudzene);
- c - h - uz (sejas sejas seja);
- s - sh - x (goblīns - mežs, aršana - arkls);
- g - d (atjaunošanās - jaunieši, es aizbraucu);
- u - ck (spīdīgs);
- u - st. (bruģēts tilts);
- bl-b (drupas - drupas);
- ow - in (nozveja);
- ml - m (barība - barība);
- pl - n (pirkt-pirkt) un citi.
Krievu valodas noteikumi izskaidro šādus piemērus.izrunu vienkāršošanas process. Šajā gadījumā skaņu sākotnējā nozīme ir zaudēta. Apšaubāmos gadījumos verifikācijai tiek izmantota līdzskaņu maiņa vārda saknē.
Struktūras sākotnējais izskats
Dažos gadījumos ir dažas grūtībasar skaņu, kas jāņem vērā dizaina galvenajā daļā. Ņemot to vai to, ka konsonantiem ir pārmaiņas vārda saknē, ir jāsaprot, kāda nozīme tiek ieviesta jaunajā struktūrā. Tā, piemēram, "draudzene" ir "drauga" atvasinājums, un iespēja "draudzene" veidojas, visticamāk, tādas formas kā "komandas" ietekmē, kas pati par sevi ir vienkāršošana no "drauga, cita, drauga". Šāda veida infūzijas nākotnē var radīt daudz neskaidrību. Tā rezultātā tiek zaudēta sākotnējā skaņa un semantiskā skaidrība.
"C - H - K"
Данное чередование согласных в корне слова имеет tās funkcijas. Oriģinālais (oriģinālais) dizains - "seja". Pēc tam pēc konversijas parādās vārds "seja". Šeit "k" skaņa mainās uz "c". Dizains mainās tālāk. Rezultāts ir vārds "seja". Atbilstoši interpretācijas variantiem tiek novērotas atšķirīgas iegūto zilbju nozīmes. Tā, piemēram, “ko” ir “virsma, apvalks”, “tso” ir definēts kā “pilnīgs savienojums”, un “chi” nozīmē “reproducēšanu vai pilnīgu turpināšanu”. Tā rezultātā modificētajām struktūrām ir atšķirīgas nozīmes: "izrāde, izskats" (no "sejas"), "kāpas, slēpšanās, teicami" (no "lich"), "saskaras, sejas" (no sejas).
"X-Sh"
Apsveriet līdzskaņu maiņu vārda saknē"arkls". Sākotnēji jāsaka, ka šis dizains ir iegūts no "cirkšņa". "Aršana" senajā interpretācijā nozīmē audzēt krūtis pavairošanai un sēšanai. Un tikai vēlāk tika izveidota un iemiesota semantiskā pārnese uz kultivēšanu un augsnes apstrādi lauksaimniecības procesā. Līdz šim bezpersoniskā darbības vārda forma ir saglabājusi "cirkšņa" konstrukciju, savukārt personiskās formas izrunā ar "sh". Piemēram: "arkls-arkls-arkls".
Aptuveni tāds pats princips notieklīdzskaņu maiņa vārda "mežs" saknē. Kā šajā gadījumā mainās dizains? Tiklīdz "mežs" sāk ilustrēt kaut ko "mežu", bet tajā pašā laikā "personificēts", "s" vietā parādās "w". Piemēram, "goblin". Tajā pašā laikā, ja ir norādīts kaut kas ārpusē, kas nav tieši raksturīgs mežam, "c" tiek saglabāts struktūrā. Piemēram, "mežsargs".
"St / sk - Sch"
Ir iesaistīti tie paši krievu valodas noteikumidizaina maiņa ar pamatu "ck". Šajā gadījumā notiek tā pati "zīme par kaut ko savdabīgu, personisku, uztvērējam raksturīgu, saistītu ar nozīmi". Piemēram: "pulēts-pulēts" un "bruģēts tilts". Pirmajā gadījumā izjūt sensācijas - uz pieskārienu, pulētas, kas nozīmē ar spīdumu. Tajā pašā laikā "spīdums" ir kaut kas neatkarīgi no cilvēka, bet "spīdīgs" ir uztveres, cilvēka sensācijas iemiesojums.
To pašu var redzēt citos piemēros.Piemēram, tādas konstrukcijas kā "piedot" - "piedošana", "krūms" - "kalšana" un tā tālāk. Tomēr jāatzīmē, ka šādas izmaiņas "st-u" notiek ne tikai saknē, bet arī sufiksā. Piemēram: "plānas" - "plānas", "sausas" - "liesas". Iespējams, šīs "dabiski nepieciešamās" transformācijas sāka pārnest uz citiem strukturālajiem elementiem.
"L"
Sava veida īpaša uztveres formaredzama, kad šī skaņa parādās modificētajā dizainā. Kad kompozīcijā parādās "l", nozīmei tiek pievienots "strukturēts, labi, iekšējais stāvoklis". Piemēri ir trešās personas darbības vārdi: Es sabojāju, mīlu, trokšņoju, drupinu, pērku, izturu. Turklāt citās šo struktūru personiskajās formās skaņas "l" nav: mēs iznīcinām, mīlam, drupinām, pērkam, trokšņojam, izturam. Jūs varat izskaidrot šo līdzskaņu maiņu saknēšādi: "l" parādīšanās pirmajā personā, tas ir, konstrukcijās, kas atspoguļo kaut ko "personisku, kas attiecas uz mani", ir paša "es", iekšēja stāvokļa izpausme. Bet pārējie: "jūs, viņa, viņi" un tā tālāk - tas ir ārējs, kaut kas nav saistīts ar uztverēju, tas ir, "ārpus manis", tāpēc nav "l".
Izmaiņas strukturālo elementu "robežās"
Tomēr jāsaka, ka pārmaiņas varnotiek tikai vienā zonā: sufikss, prefikss vai sakne. Tāpēc būtu skaidri jāsaprot strukturālo elementu robežas. Krievu valodas fonētiskie noteikumi norāda uz sekojošo: vārdu konstrukcijas pamatā, piemēram, "dēlis" vai "vasks", ir "u". Tas ir saistīts ar faktu, ka pārveidošana notiek galvenajā strukturālajā elementā: "vasks", "dēlis". Šeit līdzskaņi tiek mainīti vārda sākumā. Bet tādās konstrukcijās kā "bruģakmeņi", "smilšakmens" "u" vietā parādās "vidū". Tas ir saistīts ar faktu, ka izmaiņas ietekmē saknes robežu un vārda sufiksu: "suns-ok", "brus-ok".
