Pagātnes Padomju Savienība apvienojās savāpiecpadsmit republikas. Katram bija savs karogs, bet katrai no tām bija dažas kopīgas iezīmes: galvenais fons bija sarkans, sirpjis ar āmuru stūrī. Protams, starp tām bija Latvija.
Senā vēsture
Interesanti, ka Latvijas karogs ir gandrīzvecākais uz zemes. To jau pieminēja Rhymed Chronicle un tā aizsākās 13. gadsimtā. 1280. gada civilie konflikti starp latgaliem un zemes gabaliem ir detalizēti aprakstīti. Un tas bija pirmais, kurš kā baneris bija audums, kas tagad pazīstams kā Latvijas karogs. Hronikas norāda, ka šādam aizsargam bija Cēsu apsardze. Protams, fakts, ka šī bannera pārvadātāji apvienojās ar vāciešiem pret saviem ciltīm, nešķiet ļoti jauki, bet politika nav redzējusi šādas alianses.
Šos datus atklāja Latvijas studenti kaut kurap 1870. gadu. Ņemot vērā to, ka jaunie brīvprātīgie neatrada citu šī laikmeta karogu aprakstus, jaunie brīvprātīgie nolēma padarīt šo audumu par savu simbolu, un pirmo reizi 1873. gadā pirmo dziesmu svētkos tas tika parādīts kā Latvijas karogs.
Izskats un nozīme
Jo vecāks ir valsts reklāmkarogs, jo vienkāršāks tas irizskatās kā. Paskaidrojums ir vienkāršs: senāk sarežģītu nokrāsu izgatavošana nebija pieejama, un baltās un sarkanās krāsas bija visvieglāk izgatavojamas. Latvijas karogs ir ārkārtīgi vienkāršs: divas sarkanas svītras atdala baltas. Sākotnēji abu svītru tonis bija ļoti tuvu sarkanai. Un līnijas bija plānotas tādā pašā platumā. Tomēr šajā formā Austrijas un Latvijas karogi izrādījās gandrīz identiski. Tāpēc svītru krāsa pēc tam tika mainīta. Tagad karogā izmantots karmīna tonis, kas oficiāli reģistrēts kā "Latvijas sarkanais". Un baltā josla ir divreiz šaurāka nekā bordo.
Tajā pašā laikā krāsu simbolisms palika nemainīgs: sarkans, tāpat kā iepriekš, nozīmē asinis, kas izlietas par brīvību, baltas - nemirstoša cerība un ticība gaišai nākotnei.
Grūtības ar toņiem
Tomēr ne velti mūsu senči izvēlējās vienkāršas krāsas.Mūsdienu Latvijas varas iestādes ir nobažījušās, ka Latvijas karogam bieži ir ļoti nepareizas krāsas. Bordo krāsas svītras daudzos gadījumos ir attēlotas pilnīgi neiedomājamos toņos, kas var atšķirties no brūnas (un diezgan tumšas) līdz gandrīz burkānai. Ārvalstu vēstniecības to vairākkārt ir norādījušas uz latviešiem. Tā kā Latvijas karoga krāsas ir valsts jautājums, tika nolemts izveidot īpašu komisiju, kas kontrolēs valsts simbolu ražošanu. Neviens tos nevarēs izgatavot bez īpašas licences, un krāsu atbilstība tiks rūpīgi pārbaudīta.
Leģendas un tradīcijas
Tāpat kā jebkura sevi cienoša valstssimbols, Latvijas karogam ir mīti par tā izcelsmi. Visizplatītākais ir šāds. Cīņā ar krustnešiem armijas vadītājs tika ievainots. Viņi uzlika viņu uz balta auduma, kur viņš asiņoja līdz nāvei. Bet pirms nāves viņš teica saviem karavīriem nepadoties. Viņi izmantoja audumu, kas krāsots ar vadītāja asinīm, kā karogu - un uzvarēja. Interesanti, ka Austrijas un Latvijas karogam ir tieši tādi paši stāsti kā leģendai.
Otrā tradīcija ir vairāk asinskāra.Pēc viņa teiktā, nogalināto vāciešu asinis tika izlietas milzīgā katlā. No šķēpa pakarinātais audums tika iemērcts šajā traukā. Tāpēc vidū, kur atradās personāls, bija balta svītra, un sānos panelis tika nokrāsots ar nogalināto ienaidnieku asinīm.
Latvijas ģerbonis: dziļa nozīme un vēsturiskums
Šī valsts ļoti un rūpīgi vērtē savu vēsturiuztur visu, kas ar to saistīts. Tāda ir Latvija. Karogs un ģerbonis ir cieši saistīti ar viņas pagātni. Pēdējais ir īpaši interesants. Ģerboņa attēlā ir saule, un agrāk no tās izstājās septiņpadsmit stari. Tieši tik daudz novadu bija valsts daļa. Staru ģerboņa mūsdienu versijā ir palikuši vienpadsmit - atbilstoši rajonu skaitam. Vairogu tur divi dzīvnieki; tie ir attēloti arī uz paša vairoga. Scarlet lauva simbolizē Zemgali un Kurzemi, sudraba grifs - Vidzemi un Latgali. Oficiālais Latvijas simbols ir ozols (kopā ar liepu, kas iemieso sievišķo principu un ģimenes pavardu). Ozola lapas personificē militāro meistarību, gatavību iestāties par savu valsti.
Zvaigznes, kas vainagojasLatvijas ģerbonis. Viņi atgādina par Latvijas zemju apvienošanos (vēsturiski tika uzskatīts, ka tās ir trīs: atsevišķi Vidzeme, patstāvīgi - Lattgale, un Kurzeme un Zemgale tika uzskatītas par vienu reģionu).
Atsevišķas ģerboņa sastāvdaļas pastāv kopš XVI gadsimta. Mākslinieks Rihards Zarihs tos apkopoja lielā attēlā un 1921. gadā noformēja ģerboni tā modernajā formā.
Mūsdienu vēsture
Oficiālais datums, no kura kļuva Latvijas karogsvalsts simbols, tas tiek uzskatīts par 1921. gada 15. jūniju. Daži vēsturnieki to apstrīd, atliekot to uz 22 gadiem un 15. februāri, taču tas vairs nav tik svarīgi. Tomēr jau pirms tā laika karogs tika izmantots: jo īpaši Pirmā pasaules kara laikā krievu armijas latviešu vienības devās kaujā zem tā, to lepni demonstrēja skautu zēni, un sabiedriskās organizācijas ar šo karogu nozīmēja savus kas pieder Latvijai.
Panelis savu moderno izskatu ieguva 1917. gadā, pateicoties Ansim Tsirulim. Viņš izstrādāja sarkanu svītru nokrāsu, viņš izgatavoja arī šaurāku balto komponentu.
Pēc kļūšanas par Padomju Savienības daļu Latvija saņēmaotrs karogs ir dabiski sarkans, ar āmuru un sirpi, zvaigzni un republikas saīsinājumu. Latvijas SS brīvprātīgo leģiona karavīri devās uz Tēvijas karu ar oriģinālo latviešu karogu. Un tikai pagājušā gadsimta 88. gados Lietuvas un Latvijas karogi ieguva savu agrāko izskatu. Visbeidzot, reklāmkarogs kļuva par valsts simbolu jau 1990. gadā.
Ir cerība, ka tā jau ir galīgā versija.Latvijas baneris. Un, ja pasaules politiskā karte vairs netiks pārzīmēta, šīs draudzīgās un skaistās valsts iedzīvotāji nekad netiks šķirti no rūpīgi saglabātās vēstures un sirdij dārgās pagātnes piemiņas zīmēm. Varbūt dažiem cilvēkiem Latvijas karogs šķitīs pārāk vienkāršs un nepretenciozs, bet latvieši to vērtē tādā formā, kādā tas pastāv. Tāpēc mēs respektēsim viņu jūtas un vēlmes.
