Starptautiskās tiesības piešķir jēdzienu "teritorija"visas planētas Zeme virsmas vērtību. Tas aptver zemi un ūdeni, zemes zarnas, gaisu un kosmosu un kopā ar tiem arī Saules sistēmā atpazītus (vai nākotnē atklātus) debess ķermeņus.
Teritoriju jēdziens un veidi starptautiskajās tiesībās
"Teritorija" kā likuma jēdziens ir piesaistīta"Valsts", arī kā juridisks jēdziens. Jo nav valsts bez teritorijas. Patiesībā teritorija, kas norobežota noteiktās robežās, un kurā dzīvo iedzīvotāji, ir valstiskuma pamats.
Pamatojoties uz likumā noteiktajiem režīmiem, ir nepieciešams izolēt teritoriju veidus. Starptautiskajās tiesībās ir trīs no tām:
- teritorija, kas piešķirta noteiktai valstij;
- teritorija ar jauktu tiesisko kārtību;
- teritorija ar starptautiskas nozīmes kārtību.
Valsts teritorija
Šī ir tā Zemes virsmas daļa, kas iratsevišķas valsts kontrolē. Tās teritoriālie īpašumi atrodas starptautiskās sabiedrības atzītās robežās. Starptautiskajās tiesībās valsts teritorija nozīmē ne tikai zemi, bet arī apkārtējo ūdens krājumus, gaisa telpu un virs tās telpu (līdz 110 km) un zemes iekšpusi (nav dokumentētu ierobežojumu, patiesībā - līdz pieejamajam dziļumam).
Valsts teritorija, starptautiskās tiesības irregulē, var atdalīt ar upēm, kanāliem, jūru (valstis salu teritorijās) vai kaimiņvalsts teritoriju (anklāvi). Visas valsts teritorijas teritorijas, neatkarīgi no konkrētās ģeogrāfiskās atrašanās vietas, ir vesela nedalāma valsts un ir tās pakļautībā un suverenitātē.
Valsts ir saistīta ar akvatoriju, insaskaņā ar pieņemto ANO Konvenciju par jūras tiesībām (1982) teritorijā esošie jūru ūdeņi, kā arī iekšējās upes, ezeri, kanāli, līči, kuru piekraste ir vienas valsts likumīgajās robežās (līča platums no krasta līdz krastam nevar būt lielāks par 24 jūras jūdzes), līčiem un ostām, kā arī vēsturisko līču ūdeņiem.
Gaisa valsts teritorijastarptautiskās tiesības ir gaisa telpa visā valsts teritorijā: visā tās zemes daļā, iekšzemes ūdens apgabalā un jūras joslā. Gaisa teritorija, tāpat kā jebkura cita, aptver valsts suverenitāti, noteikumus un juridisko struktūru, piemēram, tas attieksies uz gaisa līnijpārvadātāju lidojumu noteikumiem.
Suverēna vienlīdzība
Starptautiskie normatīvie akti nosakanoteikums par valstu suverēnu vienlīdzību. Tas garantē jebkurai valstij tās robežās izmantot teritoriālo pārākumu. Tas liek domāt, ka noteiktas valsts vara tai piešķirtajā teritorijā vienmēr ir augstāka nekā juridisko vai fizisko personu, kas uzturas šīs valsts teritorijā, vara. Tāpat šeit tiek izslēgta jebkuras citas valsts vara, un likumdošanas, tiesas, izpildvaras, administratīvajiem utt.
Valsts teritorija starptautiskajās tiesībās ir nacionāla mēroga īpašums un valsts iedzīvotāju dzīvesvieta, kuras robežās tiek īstenota valsts augstākā vara.
Kvaziteritorija
Šim valsts teritoriālajam tipamsadalījumi nosacīti ietver kvaziteritorijas. Tie ir zemes īpašumi, kur atrodas diplomātiskās pārstāvniecības un ārvalstu konsulārās pārstāvniecības. Kvaziteritorijās ietilpst arī jūras, upju, lidmašīnu un kosmosa kuģi. Tie neatbilst "teritorijas" jēdzienam starptautiskajās tiesībās, jo šī jēdziena galvenās iezīmes neparādās. Un tikai tas, ka šajās teritorijās ir plaši izplatīta izveidotās valsts jurisdikcija, izskaidro šo kvaziteritoriju identificēšanu ar atbilstošo valsti.
Teritorijas ar jauktu tiesisko kārtību
Šī ir pasaules okeāna virsma. Tajā ietilpst kontinentālā teritorija, kas iegremdēta jūrās ar blakus esošām teritorijām, kā arī zona ārpus teritoriālā jūras. Šo teritoriju īpatnība ir tā, ka tās nepieder nevienai valstij. Bet valstīm, kas atrodas tuvākajā apkārtnē, ir tiesības veikt izpēti un pēc attiecīgo dokumentu parakstīšanas šo teritoriju attīstību, lai saglabātu un palielinātu minerālu un dabas resursus, kā arī faunu.
Starptautiskās upes un jūras šaurumi, kanāli un salas (uz kurām ir spēkā starptautisko līgumu attiecības) arī pieder teritorijām ar jauktu režīmu.
Starptautiskas nozīmes teritorija
Tā ir daļa no zemes, gaisa telpas vaiakvatorija, kas nav nevienas valsts daļa. Visām pasaules valstīm ir vienādas tiesības izmantot šo teritoriju. Teritorija (starptautiskajās tiesībās) ar starptautiskas nozīmes kārtību ir telpa ar planētām, satelītiem, komētām utt., Antarktīda, zemes dziļums, sasniedzot kontinentālās zonas daļas robežu zem jūras, jūras dibenu ar virsmu virs tā un gaisa telpu ūdens robežās. ... Un arī tās var būt mākslīgi izveidotas salas, instalācijas un ēkas, kuras saskaņā ar starptautiskajām jūras tiesībām var uzcelt uz kontinenta piederošajā plauktā un zonā, uz kuru attiecas īpašs tiesību režīms, jebkura valsts. Šajās teritorijās nav nacionāla juridiska spēka. Uz tām attiecas tikai starptautiskās tiesības.
Vairākas teritorijas, uz kurām attiecas starptautiskās teritorijastiesību aktos tiek izstrādāta cilvēka universālā mantojuma koncepcija. Mēness un vairāki citi astronomiskie ķermeņi (1979) ir spilgts piemērs. Valstis, vadoties pēc starptautisko tiesību normām un principiem, publiski pēta kosmosu un astronomiskos objektus. 1982. gadā ANO pasludināja starptautisko jūras dibenu un tā bioloģiskos resursus par teritoriju, uz kuru attiecas starptautiskā kārtība, bez katras Konvenciju parakstījušās valsts privilēģijām.
Krievijas Federācijas teritorijas starptautiskās tiesības
Saskaņā ar pantu Krievijas Federācijas suverenitāteValsts pamatlikuma 4. pants attiecas uz visu tās teritoriju. Un federālās nozīmes likumi kopā ar Konstitūciju ir visaugstākie visā Krievijas teritorijā.
Krievijas Federācija uzskata par nepieciešamu rūpēties par savas mantas neaizskaramību un nedalāmību.
Krievijas Konstitūcijas 67. panta pirmā daļapiešķir Krievijas Federācijas teritorijai visu tās sastāvdaļu reģionālās teritorijas, teritoriālo jūru, iekšējo ūdenstilpju un gaisa telpu visā valsts teritorijā.
Krievijas Federācijas sauszemes daļa ietveratzīta zeme, kas atrodas uz ziemeļiem no Krievijas piekrastes Ziemeļu Ledus okeānā vai, iespējams, atklāta nākotnē. Tos atzīst starptautiskie tiesību akti, ja tie atrodas meridiānos, kas savieno Ziemeļpolu un Krievijas Federācijas piekrastes zonas galējos punktus.
