Kopš seniem laikiem cilvēce pēc savas būtības tiecas pēc drošības, drošības stāvokļa un cenšas radīt visērtākos un ērtākos apstākļus dzīvei.
No otras puses, visas dzīvās būtnes pastāvīgi atrodasvisdažādāko risku pasaulē. Draudi ir visur un nāk no jebkuras vietas: no kriminālās situācijas, no valdniekiem, no nelaimes gadījumiem, no dažādu infekciju slimību, no militāru konfliktu un daudzu citu risku. Dr.
Galvenie planētas bīstamības veidi
Tendences galveno katastrofu veidu attīstībā(vides, dabas un cilvēka radītās) liecina, ka Zeme turpmākajos gados saglabās lielu lielu ārkārtēju situāciju varbūtību. Šādu kataklizmu skaita pieaugums attiecīgi izraisīs bojājumu pieaugumu, kas šodien jau ir milzīgs.
Ekoloģiskas katastrofas
Kopš plašu planētas teritoriju cilvēces attīstības sākuma ir notikušas daudzas lielas vides katastrofas, kas pārstāv mūsu laika globālākās problēmas.
Pasaulē notiek neatgriezeniskas dabas resursu un resursu izmaiņas, kas vai nu tūlīt, vai laika gaitā noved pie daudzu dzīvo būtņu nāves.
Kopumā ir 4 veidu katastrofas - globālas, lokālas, cilvēku radītas un dabas.
Lielākā problēma rodas tieši tad, kadcilvēku izraisītas avārijas. Un pie tā pilnībā ir vainojama cilvēce. Biežāk šāda veida briesmām ir lokāls raksturs, taču to sekas ir sliktākas nekā daudzas citas globālas problēmas.
Īpaši nopietnas ir avārijas atomelektrostacijās, saistībā ar kurām planētas ekoloģiskā drošība, visticamāk, ir kļuvusi par cauruļu mītu, nevis realitāti.
Dabas apdraudējumi
Zemes virsmā un tai vistuvākos slāņosatmosfērā, notiek sarežģīti procesi (fizikāli ķīmiski un bioķīmiski), ko papildina dažāda veida enerģijas apmaiņa. Šo enerģiju avoti ir Zemes zarnās notiekošie procesi, tās ārējo čaulu un fizisko lauku ķīmiskā un fizikālā mijiedarbība.
Cilvēks nevar apturēt vai mainīt šādu pārveidojumu gaitu, viņš spēj tikai paredzēt to attīstību un ietekmēt dinamiku.
Vislielākā bīstamība ir globālā sasilšanaapdraudot planētu un visu cilvēci. Pēc skeptiķu domām, cilvēka darbībai var būt nozīme šīs katastrofas veidošanā, taču tā nav izšķiroša. Tomēr planētas drošība zināmā mērā ir atkarīga no cilvēku aktivitātēm.
Tehnogēni draudi
Planētas drošība ir atkarīga arī no draudiemtehnogēns raksturs. Cilvēki šāda veida briesmas uzzināja un saprata vēlāk nekā dabiski. Kāpēc? Tā kā šos notikumus (cilvēku izraisītas katastrofas) veicināja paātrināta tehnosfēras attīstība. Briesmīgās cilvēku izraisītās katastrofas kļuva par katastrofu avotiem.
Ir svarīgi atzīmēt, ka objekti un struktūras pēc bīstamības pakāpes ir sadalītas šādās grupās:
- Kodolieroči, bioloģiskie ieroči, ķīmiskie ieroči un aizsardzības objekti. Tie visi ir masu iznīcināšanas ieroči.
- Kodolenerģijas iekārtas.
- Kosmosa raķešu kompleksi.
- Biotehnoloģiskie un ķīmiskie kompleksi.
- Naftas un gāzes kompleksi.
- Enerģijas iekārtas.
- Metalurģijas kompleksi.
- Gāzes un naftas cauruļvadi.
- Dažādas struktūras (aizsprosti, tilti, stadioni utt.).
- Civilā un rūpnieciskā būvniecība utt.
