Latvijas armija garantē savas valsts neatkarību un drošību. Bruņotie spēki ir dažādu veidu karaspēku kombinācija, kas nodrošina valsts teritoriālo integritāti.
Rašanās vēsture
Kā parādījās Latvijas armija?Tās izveidošanas vēsture aizsākās divdesmitā gadsimta deviņpadsmitajā gadā. Tajā laikā bruņoto spēku sastāvdaļas bija četras sauszemes divīzijas, kuras savukārt tika sadalītas vēl četros pulkos. Vienu trešdaļu no viņiem bija ieņēmuši artilēri, pārējos - kājnieki. Divīzijām bija šādi nosaukumi: Kurzeme, Vidzeme, Latgale un Zemgale. Papildus galvenajam sastāvam Latvijas armija 1940. gadā saņēma atbalstu no Tehniskās nodaļas un Jūras spēkiem. Gandrīz karaspēka izveides vēstures sākumā virsleitnants Alfrēds Valerickis organizēja gaisa grupu.
Bruņotas apvienības sāka veidoties plkstbrīvprātīgais darbs. Valsts armijas pirmo izskatu veidoja vairākas karavīru šautenes - latviešu, vācu un krievu -. Bet gadu pēc karaspēka izveidošanas no interesentu vidus visi sāka saukt dienestu. Virsnieku korpusu vadīja bijušais Krievijas un Vācijas militārais personāls. Bija arī komandieri no Lielbritānijas, ASV un Zviedrijas.
Pirmajos divos gados pēc organizācijas armija vadījacīņa pret Sarkanās armijas pārstāvjiem. Pēc šī incidenta situācija nedaudz nomierinājās, un bruņotie spēki iesaistījās mierīgās lietās. Pirmskara armija Latvijā nākamos divdesmit gadus neizmantoja savas aizsardzības spējas pret citām valstīm.
Padomju laikā
1940. gadā valsts kļuva par vienu no padomju valstīmSociālistiskās republikas. Pēc tam dažas izmaiņas notika arī Latvijas bruņotajos spēkos. Viņi divdesmit ceturtā latviešu strēlnieku korpusa veidā palielināja strādnieku un zemnieku sarkanās armijas lielumu.
Tagad militāristiem vajadzēja iet garāmsagatavošanās astoņpadsmit mēnešus. Pēc šī perioda ierindas un lietas tika pievienotas rezervei. Līdz ar padomju varas atnākšanu Latvijas armija (tās dalībnieku skaits) sasniedza trīsdesmit vienu tūkstoti. No šī skaita divi tūkstoši bija virsnieki, divdesmit septiņi tūkstoši bija karavīri. Militāro spēku pastiprināja arī ar civiliedzīvotājiem. Viņu skaits bija vienāds ar tūkstoš cilvēkiem.
Kad sākās Lielais Tēvijas karš,republika tika prezentēta divu strēlnieku divīziju un atsevišķa zenītartilērijas bataljona veidā. Arī frontē devās Rīgas kājnieku skolas kadeti.
Neatkarības laiks
Uzreiz pēc neatkarīgā statusa iegūšanasštata valdība parakstīja likumu, kas definēja jēdzienus "Latvijas armija", "spēks" un "tās sastāva bruņojums". Tika izveidota tautas brīvprātīgā aizsardzības organizācija, kas saucās "Mājas apsardze". Interešu aizsardzība, neatkarība un suverenitāte ir kļuvusi par vienu no galvenajām prioritātēm. Tāpēc varas iestādes aktīvi iesaistījās efektīvas armijas veidošanā.
Deviņdesmitajos gados valsts sāka aktīvi veidot starptautiskas attiecības. Partnerības programmas ietvaros ar Amerikas Savienotajām Valstīm valsts ir piedalījusies visos NATO projektos.
Vēl viens jauninājums bija tas, ka pierobežas karaspēkskļuva par atsevišķu vienību pēc viņu izstāšanās no bruņotajiem spēkiem. Latvijas armija zaudēja šo saiti, kas nonāca valsts Iekšlietu ministrijas kontrolē.
Pārrobežu muitas ziņojumiLaika posmā no 1995. līdz 2000. gadam tika pārvadāti ieroči vairāk nekā astoņu miljonu latu vērtībā. Bet tajā pašā laikā ir viens interesants fakts - piegādes valstij ir tikai puse no šīs summas. Lai gan saskaņā ar ārvalstu ekonomisko operāciju dokumentiem Latvijā tika ievesti dažādi kājnieku ieroči.
Cīņa
Latvijas armija, kaut arī piedalījās militārajā darbībādarbības, bet ne pārāk aktīvas. No citām valstīm tiešu agresīvu draudu nebija, tāpēc valdība nosūtīja savus cilvēkus piedalīties dažādās misijās.
Latvijas militāristi piedalījās ISAF spēku veidošanā, kuri tika ievesti Afganistānā. Valsts savus karavīrus nodrošināja 2003. gadā. Zaudējumi izmaksāja četriem Latvijas pilsoņiem.
Irākas kara laikā latvietisarmija 140 cilvēku apmērā tika nosūtīta uz karadarbības teritoriju. Tad valdība sūtīja arvien jaunas cilvēku partijas. Irākas kara laikā tur viesojās aptuveni tūkstotis karavīru. Trīs no viņiem mājās neatgriezās.
Latvijas armija piedalījās daudzosNATO formācijas. Pēc tam, kad organizācija nolēma ieviest savu kontingentu, lai stabilizētu situāciju Kosovā un Metohijā, latvieši nolēma viņiem pievienoties. Deviņus gadus valdība savus pilsoņus sūtīja pildīt misiju. Kosovā kopumā cīnījās četri simti trīsdesmit septiņi cilvēki.
Novērošanas sistēmas
Lai labāk apsargātu suverenitāte viņu valdība izdeva dekrētu parstacijas ar radaru sistēmu būvniecība. Tam vajadzēja atrasties valsts austrumu daļā. Stacijas mērķis bija pārraudzīt citu Baltijas valstu - Lietuvas un Igaunijas, kā arī Krievijas un Baltkrievijas daļu gaisa telpu.
Gadu pēc radara uzbūvēšanasStacijā tika uzsākts cita novērošanas objekta darbs. Audrinska pagastā sāka darboties tālsatiksmes radars. Tas ir paredzēts, lai kontrolētu Baltijas valstis.
NATO ietekme
Pateicoties sadarbībai un atbalstam noZiemeļatlantijas alianse, Latvijas armija ir nodrošināta ar pietiekami moderniem ieročiem. 2005. gadā organizācija veicināja atbilstoša līmeņa un jaudas aprīkojuma piegādi. Tas tika darīts, lai valsts iestādes pēc pieprasījuma nodrošinātu savu kontingentu dalībai starptautiskās misijās. Un tam armijai jābūt labi bruņotai.
Pateicoties labi izveidotajām ārējām ekonomiskajām attiecībām, valstij tiek piegādāti:
- dažāda veida kājnieku ieroči (pistoles, ložmetēji, ložmetēji, granātmetēji, snaipera šautenes);
- automašīnas (bruņotas un bez bruņām);
- Komunikācijas veidi;
- formas tērpi (ķiveres, bruņas);
- palīgaprīkojums (kravas automašīnas, evakuatori, ātrās palīdzības automašīnas).
Brīvprātīga "mājas sardzes" veidošana
Latvijas armijai ir diezgan interesanta struktūra.Tās sastāvu, papildus galvenajiem karaspēkiem, veido arī brīvprātīgi teritoriālās aizsardzības spēki. Viņi tika izveidoti 1991. gadā un saņēma nosaukumu "Mājas apsardze". Šī valsts bruņoto spēku sastāvdaļa ir diezgan daudz. Viņas kontā ir astoņpadsmit bataljoni.
Šis veidojums saņem atbalstu noštatā, bet tas ir brīvprātīgs, jo tās vienībās ir tikai pieci simti profesionālu militārpersonu. Atlikušie desmit ar pusi tūkstoši cilvēku ir cilvēki, kuri pievienojās formācijai pēc savas iniciatīvas.
"Mājas apsardze" ir lielākā daļaLatvijas bruņotie spēki. Galvenais komandieris saka, ka cilvēki palīdz valstij, piešķirot personīgo laiku. Bet daudziem brīvprātīgajiem ir atšķirīgs pamatdarbs. Viņš uzskata, ka cilvēkus virza ideoloģija un mīlestība pret Dzimteni. Šo ideju atbalsta pārējā Latvijas armija. Parāde par godu formēšanas 25. gadadienai notika šogad.
Bataljonu uzdevumi ir:
- ugunsgrēku seku likvidēšana;
- glābšanas darbi;
- sabiedriskās kārtības kontrole;
- drošības nodrošināšana;
- Latvijas zemes daļas aizsardzība;
- dalība starptautiskajās misijās.
Veidošanās struktūra
Šīs organizācijas administratīvās struktūras atrodas trīs pilsētās - Rīgā, Liepājā un Rēzeknē. Katram no tiem ir sava stratēģiskā nozīme:
- Rīgā esošo rajonu pārvalda galvenā mītnepirmā komanda. Viņš vada piecus bataljonus. Viens no viņiem strādā atbalsta nolūkā, pārējie ir kājnieki. Pirmais nodrošina armiju ar profesionāliem snaiperiem, skautiem, mediķiem un signālistiem.
- Liepājā esošo rajonu pārvalda štābsotrā komanda. Viņa vadībā, tāpat kā Rīgas rajonā, ir četri kājnieku bataljoni. Papildus viņiem viņš vada artilērijas bataljonu un bataljonu, kas nodarbojas ar valsts teritorijas aizsardzību no masu iznīcināšanas ieročiem.
- Rajonu, kas atrodas Rēzeknē, pārvaldatrešās komandas štābs. Viņš kontrolē kājniekus, pretgaisa aizsardzību, inženierzinātnes un studentu bataljonus. Studenti no dažādām valstīm kalpo pēdējā.
Organizatoriskā struktūra
Latvijas armija, spēks un bruņojums (2015)ir pietiekami liels tik mazai valstij: 5100 pastāvīgu cilvēku un aptuveni 8000 brīvprātīgo (kā daļa no tautas milicijas). Valsts bruņoto spēku atšķirīgā iezīme ir vienkārša pakļautības struktūra. Visa aizsardzības sistēma sastāv no šādām vienībām:
- sauszemes karaspēks;
- aviācija;
- jūras flote;
- Zemessardze;
- vadības centri.
Ģeogrāfiski Latvija ir sadalītatrīs rajoni. Ja agrāk militārais dienests bija obligāts, tad, sākot ar 2007. gadu, armijā ir iespējams iekļūt tikai uz līguma pamata. Viss virsnieku korpuss sastāv no bijušajiem militāro liceju kadetiem.
Izaugsmes perspektīvas
Galvenais mērķis ilgtermiņa attīstības ziņāvalsts bruņotajiem spēkiem ir jāpalielina aizsardzības spējas saskaņā ar Ziemeļatlantijas alianses prasībām. Tie nozīmē militāru celtniecību, kas jāpabeidz līdz 2020. gadam. Armijai jābūt tādā līmenī, lai tā varētu stiprināt savus sabiedrotos starptautiskās miera uzturēšanas misijās.
Pateicoties šim projektam, 2011. gadāviens štābs, kas organizē savu vienību darbu un ir atbildīgs par sadarbību ar NATO formējumiem. Tās uzdevumi ir stratēģisko plānu izstrāde, darbību koordinēšana, iekšējā karaspēka komandēšana, personāla apmācība.
Dienestā Latvijas bruņotajos spēkos ir pieci tūkstoši septiņi simti cilvēku.
Sauszemes karaspēks
Latvijas armijas pamatā ir šāda veida karaspēks.Fotoattēli runā par karavīru spēcīgo apmācību un labu aprīkojumu. Sauszemes spēki sastāv no divām vienībām - motorizētas kājnieku brigādes un īpaša mērķa vienības.
Bruņoti sauszemes spēki ar kājnieku ieročiem(automātiskās šautenes, pistoles, granātmetēji) galvenokārt Amerikas un Vācijas ražošanā. Uz šāda veida karaspēka bāzes ir vairāki tanki, bruņutransportieri un zenītartilērijas ieroči.
Gaisa spēki
Latvijas militārā aviācija var patstāvīgi atrisināt virkni uzdevumu vai pavadīt un aptvert sauszemes spēkus vai floti.
Armijas gaisa spēki sastāv noeskadra, pretgaisa aizsardzības nodaļa un gaisa telpas kontroles eskadra. Pirmajā komponentā ietilpst lidmašīnu-helikopteru birojs un lidmašīnu apkope. Otrais komponents attiecas uz mērķu sakāvi tuvā attālumā. Tas ietver trīs pretgaisa aizsardzības baterijas un atbalsta vienību. Trešais komponents kontrolē sakaru saiti, drošības ierīci, radaru stacijas. Tās rīcībā ir ne tikai lidmašīnas un helikopteri, bet arī pretgaisa ieroči.
Nākotnē plānots veikt vērienīgu aviobāzu infrastruktūras rekonstrukciju, iegādāties tālsatiksmes radaru sistēmas.
Jūras spēki
Flotes uzdevums ir kontrolēt darbībascitas valstis, novēršot iespējamos draudus, radot apstākļus drošai ekonomiskajai zonai, regulējot kuģošanu un zveju. Pašlaik jūras spēku galvenais darbs ir aprīkot akvatoriju, it īpaši Baltijas jūru mīnēšanai. Jūras spēkus veido karakuģu flote un krasta apsardzes dienests.
