Eiropas Savienībā ir tendence iegūt jaunas valstis, jokatrai valstij ir labvēlīgi ekonomiskie un politiskie nosacījumi. Tomēr baumas par iespējamo Eiropas Savienības valstu sabrukumu rada satraucoši. Tāpēc jautājums par ieceļošanas eiro zonā prestižu kļūst aktuāls. Lai to saprastu, ir nepieciešams noskaidrot, kas atrodas Eiropas Savienībā un kā cilvēki patiesībā dzīvo Eiropas valstīs.
ES valstis
1951. gadā Parīzē tika panākta vienošanās par EiropasOgļu un tērauda kopienu parakstīja 6 valstis: Itālija, Beļģija, Francija, Vācija, Luksemburga, Nīderlande. 1973. gadā tām pievienojās Apvienotā Karaliste, Īrija, Dānija; 1981. gadā - Grieķija; 1986.gadā - Spānija, Portugāle; un 1995. gadā Austrija, Zviedrija un Somija.
2004. gadā vislielākā pievienošanās notika, kad vēl 10 valstis pievienojās Eiropas Kopienai.
Māstrihtas līgums, kas paredz Eiropas Savienības dibināšanu, tika parakstīts 1993. gadā. Pašlaik eiro zonā ir 28 valstis.
Eiropas Savienības valstu saraksts 2013. gadā:
- Beļģija;
- Vācija;
- Itālija;
- Luksemburga;
- Nīderlande;
- Francija;
- Apvienotā Karaliste;
- Dānija;
- Īrija;
- Grieķija;
- Portugāle;
- Spānija;
- Austrija;
- Somija;
- Zviedrija;
- Ungārija;
- Kipra;
- Latvija;
- Lietuva;
- Malta;
- Polija;
- Slovākija;
- Slovēnija;
- Čehijas Republika;
- Igaunija;
- Bulgārija;
- Rumānija;
- Horvātija.
ES karogs un himna
Eiropas Savienības zilais karogs ir dekorēts ar zelta zvaigznēm (12 gab.). Tās radīšanas vēsture ir paradoksāla, jo karogs pats parādījās pirms ES dibināšanas.
Gandrīz katrs ekonomiski gudrspersona zina, kas ieiet Eiropas Savienībā, bet kāpēc viņa karogā ir 12 zvaigznes, ne visas no tām. Faktiski šis skaitlis simbolizē visuma holistisko formu, mēnešu skaitu gadā un ciparu skaitu pulksteņa sejā. Aplis ir vienotības personifikācija.
Šo emblēmu pirmo reizi iepazīstināja Eiropadome, kas nodarbojās ar cilvēktiesībām un kultūras dzīves jautājumiem. Un 1986.gadā zilā zilā karogs tika atzīts par ES emblēmu.
1972. gadā tika izvēlēta Eiropas Savienības himna. Viņi kļuva par jodu, kas 1985. gadā saņēma oficiālu apstiprinājumu. Eiropas himnam ir slaveni autori - Beethoven un Schiller.
ES krīze
Neskatoties uz šķietamo rāmumu, daudziES dalībvalstis piedzīvo ekonomisko krīzi. Ir grūtības ar eiro valūtu, kuru Vācija ļoti atbalsta. Attiecības starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību saasinās. Maksājumu bilances pārpalikums starp ES valstīm turpina palielināties.
Finansists Džordžs Soross (ASV) brīdina, ka eirozonu apdraud sabrukums. Pastāv arvien lielāka atšķirība starp ES kreditoriem un parādniekiem, un ekonomiskie uzlabojumi vēl nav paredzēti.
Vai Ukraina pievienosies ES?
Tagad daudzi ir noraizējušies par to, kas ir daļa no Eiropas Savienības saskaņā ar saskaņoto ES paplašināšanās programmu. Šodien tās ir Rietumbalkāni, Albānija, Bosnija, Hercegovina.
Ne tik sen ES prezidentūras vicepremjers Evangelos Venizelos sacīja, ka Moldova nav Eiropas Savienības prioritāte.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu,apgalvo, ka Ukraina nav gatava iestāties Eiropas Savienībā. Un Eiropas Kopiena vēl nav gatava uzņemt valsti savās rindās. ES dalībvalstis nav vienprātīgas jautājumā par Ukrainas pievienošanos. Viņi uzskata, ka valstij ir jāveic vairākas reformas, tostarp cīņa pret korupciju, un jāpalielina varas iestāžu atbildība pret sabiedrību. Kamēr tas nenotiek, valsts nevar pieteikties dalībai ES. Turklāt Ukrainā šajā posmā ir jāatrisina daudzas citas problēmas.
Eiropas krīzes pārvarēšanas veidi
Lai saglabātu Eiropas Savienību, ir jāņemradikāla rakstura ekonomiskie pasākumi: atgriezt valstis pie nacionālajām valūtām, ja tiek saglabāts eiro, vai stiprināt eirozonas pārnacionālo lomu.
Jautājums par to, kas ir Eiropas Savienības daļa, ir zemākspieaugošā ekonomiskās krīzes pārvarēšanas problēma Eiropā. Ja ir iespējams normalizēt politisko un ekonomisko situāciju ES un saglabāt eiro, iespējams, citas kandidātvalstis ļoti drīz varēs kļūt par tās dalībvalstīm.
