Kas ir "anarhija", vairākumsiedzīvotāju viedoklis ir nepareizs. Tas ir vainojams anarhismā Krievijā, kas 19. un 20. gadsimtu mijā ieviesa terora valdīšanu. Anarhisti uzsāka bumbas un sabotāžu, uzskatot, ka tie tikai tādā veidā var novest valsti uz labklājību. Bet tomēr, kas ir anarhija?
Faktiski anarhija ir anarhija, pareizāk sakotcentralizētas vadības trūkums, vienlaikus dodot indivīdam maksimālu brīvību. Anarhija neļauj vienai personai celties uz citas rēķina, tai jāizslēdz liels skaits nevajadzīgu birokrātisku darbību. Vajadzība reģistrēt tiesības tiesās izzudīs. Anarhijas apstākļos katrs valsts pilsonis nebūs mazs valsts mašīnas ķīlis, bet gan spilgts sabiedrības pārstāvis, kurš aktīvi piedalīsies tās attīstībā. Jebkurai valdībai, jebkurai valstij cilvēks ir elektorāts. Anarhijas apstākļos paši jēdzieni "politiķis" un "valdnieks" izzudīs kā nevajadzīgi. Katru uzņēmumu vadīs paši darbinieki. Tiesa, tirdzniecības mehānisms valsts iekšienē joprojām ir neskaidrs, kas jāpielāgo tā, lai vienā valsts daļā nebūtu deficīta, bet citā - pārpalikuma.
Anarhiju ir vieglāk saprast ar piemēru."Anarhijas" valsts nolēma izveidot anarhisku pārvaldes sistēmu. Šajā gadījumā tas tiks sadalīts atsevišķos reģionos - komūnās. Katrs no viņiem pārvaldīs savu teritoriju ar sanāksmes palīdzību, kurā tiks izlemts jebkurš jautājums. Attiecības starp komūnām savā starpā tiks veidotas natūrā. Piemēram, viens reģions var ražot noteikta veida produktu, kas ir pieprasīts citā, tad starp tiem tiks veiktas bartera attiecības. Nauda "Anarhijas" valstī nav iespējama, jo tās ražošanai jau būs nepieciešami līdzekļi, lai apspiestu dažus brīvības veidus. Turklāt nauda var izraisīt kārdinājumu, kas, nepastāvot pārvaldes iestādēm, pamazām novedīs pie nikna terora. Tāpēc anarhiskā sistēma tiek uzskatīta par utopiju, jo katram valsts iedzīvotājam ir jāatbalsta šāda veida valdība. Katram valsts iedzīvotājam ir vai nu jānodrošina viss nepieciešamais, vai arī jābūt tik apzinīgam, lai viņš strādātu tikai savas valsts labklājības labā.
Piemērs skaidri parāda, kas iranarhija. Šī ir utopiska sistēma, kas izslēdz tādas valsts pamatfunkcijas kā sociālie dienesti, armija un policija. Attiecīgi šāda valsts nevarēs veikt nekādu ārpolitiku, un arī iekšējā vadība būs neiespējama, jo, lai pieņemtu jebkādus lēmumus, kas ir svarīgi visai valstij, būs nepieciešams savākt visus iedzīvotājus. Anarhija pēc savas būtības ir iespējama tikai mazā sabiedrībā, kas dzīvo atsevišķi no pārējās pasaules.
Anarhija nav terora valdīšana, kas bija piemērota Krievijas nihilistiskajai sabiedrībai, bet gan utopiska valsts sistēma, kuras parādīšanās atsevišķā valstī šķiet maz ticama.
