Kognitīvi fakti par visu / Māksla un izklaide / Tatjana Antonova - dublēšanas leģenda

Tatjana Antonova - dublēšanas leģenda

Aktrise Tatjana Antonova ir pazīstama filmu mīļotājiemne pēc viņu lomām filmās, lai gan viņu ir diezgan daudz. Kopš Padomju Savienības laikiem viņa ir dublējusi daudzas ārzemju filmas. Tatjana Antonova tiek dēvēta par “dublēšanas leģendu”. Viņas skaista, samtaina, emocionāli krāsaina balss pastiprina šarmu un piešķir nozīmi ārzemju aktrisēm, kuras viņa dublē. Reti kurš pēta kredītus, lai noteiktu, kurš tieši izteica savu iecienīto ārzemju aktrisi. Bet vairumā gadījumu interesenti lasīs kredītos, kas parādās pēc filmas noskatīšanās, aktrises vārds - Tatjana Antonova.

Biogrāfija

1958. gada 2. februārī Kijevā piedzima nākotne"dublēšanas leģenda". Tatjana Antonova vecāki bija radoši cilvēki. Māte ir balerīna, tēvs ir mūziķis. Gan māte, gan tēvs uzstājās uz Tarass Ševčenko Kijevas operas un baleta teātra skatuves. Nav brīnums, ka mazā Taņa uz skatuves kāpa četru gadu vecumā. Operā "Chio-chio-san" viņa spēlēja varones mazās meitas lomu. Režisors, neskatoties uz maigo vecumu, kopā ar meiteni iestudēja daudz operas misiju. Meitene klausījās labu klasisko mūziku. Protams, tas viss atstāja nospiedumu viņas pasaules uztverē un attieksmē pret aktiera profesiju.

Tatjana Antonova ir ļoti privāta persona.Viņa neparādās modes žurnālos, reklamējot sevi un savus dzīvokļus sabiedrībai, tāpēc vienkārši nav informācijas par viņas personīgo dzīvi. Bet tad ir viņas intervijas, kurās viņa runā par savu profesiju, par darbu dublēšanā, par kolēģiem un partneriem, par režisoriem, ar kuriem viņai bija iespēja strādāt, par attieksmi pret aktiera profesijas finansiālo pusi. Un šajās intervijās izpaužas inteliģentas, burvīgas sievietes tēls, kura ir atradusi savu ceļu dzīvē. Kas, iespējams, nedeva viņai daudz naudas un slavas, bet nesa vissvarīgāko - laimi atrast savu iecienīto darbu un būt vajadzīgai cilvēkiem savā profesijā.

Dublēšana

Ar to sākās aktrises Tatjanas Antonovas darbsdublēšana. Pirmā pieredze bija Indijas filmas, kas tajā laikā bija ļoti modernas. Pavairošana notika plašā mērogā. Dziesmas, dejas, mīlas dialogi - viss Indijas kino bija jautrs un interesants jaunai meitenei. Tad izrādījās, ka Tatjanai ir ļoti piemērota balss, lai filmās dublētu aktrises. Dziļa, bagāta ar intonāciju, skaisti iekrāsota ar emocijām. Turklāt bija arī dublēšanai nepieciešamā muzikalitāte, ritma izjūta un smalka auss. Acīmredzot vecāku gēniem šeit bija nozīme.

Vēlāk Antonova sāka strādāt kā apakšvienībastudija "Khlopushka", kur viņai sāka uzticēties visdažādākās lomas: no traģiskām līdz komēdijām. Plašais izskanējušo lomu klāsts palīdzēja aktrisei iemācīties noķert varoņa “tempa ritmu”, tas ir, galveno, kas palīdz pierast pie attēla uz ekrāna. Tāpēc Tatjana Antonova saka, ka zemūdens klasei ir jābūt perfektai ritma izjūtai un perfektam augstumam. Jo ideālāka un pilnīgāka auss mūzikai, jo labāk ir padotajam kā profesionālim. Tikai cilvēks ar perfektu dzirdi var ritmiski sadalīt lomas tekstu un iekļūt ekrānā redzamā attēla “tempa ritmā”.

Daudzi vēlētos apgūt šo profesiju, lai to izdarītudublēt lomas, ja nav pieprasījuma kā aktierim. Bet reti kuram izdodas. Nepietiek ar skaistu balsi dublēšanai filmā. Dublējamajam aktierim jābūt daudzām prasmēm un iemaņām, kas sametinātas vienā personā.

Antonova atgādina, cik meistarīgi uz skatuvesstrādāja ar Gurčenko skaņu, sajaucot skaņu uz mikrofona, pēc tam to tuvinot, pēc tam pārvietojot. Viena lieta ir tad, kad aktieris strādā uz skatuves, un pavisam kas cits, strādājot ar mikrofonu. "Ķermeni var pievilt, bet skaņa nav iespējama." Zinātniskajam darbiniekam ar visu ādu jāsajūt pareiza skaņas piegāde mikrofonam, skaņai, kurai turklāt jābūt emocionāli bagātīgai, lai piesaistītu skatītāju un vadītu. Pat dubultnieka izpratne par apkārtējo pasauli atspoguļojas attēla dublēšanā.

Mīļākie darbi

Viņas solis profesijā bija dublēšanāsSigourney Weaver filmā Ārvalstnieki. Antonova sekoja aktrises plastikai, pētīja viņas paņēmienus, kā strādāt pie ķermeņa un mēģināja saprast, cik tas viss ir svarīgi, lai nodotu varoņa raksturu.

Daudzi aktieri pat nevar balsot filmāspaši. Piemēram, Borisa Brondukova balss, kā atceras Antonova, kinoteātrī vienmēr tika dublēta. Brondukovam bija disonanse balsī un izskatā. Dramatiskā, dziļā aktiera balss absolūti netika apvienota ar komiski smieklīgo izskatu.

Tatjana Antonova izteica arī vietējo viedokliaktrises. Piemēram, vienā no filmām viņai bija jāizsaka Elīna Bystritskaja, jo viņa nevarēja ierasties ar balsi. Tatjana nevarēja pierast pie dublētā attēla, līdz Vitsins, kurš tajā laikā bija klāt, uz ekrāna Bystritskajai sniedza šādu aprakstu: “Šī sieviete dzina dzīvi ar krūtīm.” Pēc šādas tipa definīcijas Antonova dvēselē nekavējoties izstrādāja psiholoģisko attēla tipu.

Par dublēšanu šodien

Iepriekš dublēšana bija kā radio atskaņošana, kadvisi sanāca kopā un deva viens otram norādes, uzklausīja partneri, paņēma viņu intonāciju. Tas bija kā dimanta griešana un pārvēršana par dimantu. Tagad lietas ir atšķirīgas.

Tagad tehnikas attīstība ir vienkāršojusi pieteikumu iesniegšanu.skaņu. Šodien jauns vīrietis uzreiz zina, kā likt skaņu un ko darīt ar attēlu, kā apturēt pauzi, kas iepriekš bija ilgi jāmeklē filmā. Aktrise nevar pateikt, vai dublēšanā tagad ir labāk vai sliktāk, taču viņa saprot, ka tehnikas progresa dēļ viss ir kļuvis savādāk. Tomēr vecā kino dramatiskais efekts joprojām bija daudz spēcīgāks.

Par labdarību

Tatjana Antonova un Anastasija Girenkova veica daudz labdarības darbu. Kopā viņi devās uz bērnu namiem, sniedza koncertus, nesa dāvanas, demonstrēja filmas ar viņu līdzdalību.

Tatjana Antonova. Filmogrāfija

Aktrise ir piedalījusies TV šovos un filmu projektos no 1980. gada līdz mūsdienām. Viņas bagāžā ir vairāk nekā 30 aktieru un dublēšanas darbu televīzijai un kino.

Slavenie aktieru darbi: