Aleksandrs Asovs - krievu žurnālists unrakstnieks, slāvu folklorā veltīto darbu autors, romāni, romāni, stāsti un dzejoļi. Viņš ir plaši pazīstams kā tulkotājs un komentētājs par tekstiem, kas veltīti slāvu mitoloģijai, kuru oficiālā zinātne ir atzīta par viltotu.
Biogrāfija
Autors ir dzimis 1964. gada 20. jūnijā.neliels ciems Sokolsky, kas Sokolsky rajonā (Ivanovo reģions). Tad Aleksandrs Asovs un viņa ģimene pārcēlās uz Gorokhovetu (Vladimiras reģions), kur viņš beidz vidusskolu.
1987. gadā absolvējis Maskavas Valsts universitāti, Fizikas fakultāti,Zemes un jūras fizikas katedra. 1978. gadā pievienojās komjaunam. Pēc tam 1989. gadā viņš iestājās PSRS Zinātņu akadēmijas Ūdens problēmu institūta augstskolā, kuru viņš absolvējis 1992. gadā. Daži avoti kļūdaini norāda, ka Asovs absolvējis Maskavas Valsts universitātes diplomu.
Rakstīšanas karjera
Pēc tam Aleksandrs Asovs sāk praktizētžurnālistika un rakstīšana. No 1991. līdz 1998. gadam viņš bija literārais līdzstrādnieks. Tad līdz 2005. gadam - ārštata korespondents. Un no 2005. līdz 2007. gadam - viens no žurnāla "Zinātne un reliģija" redaktoriem, kas veltīts slāvu tēmām. Turklāt visu laiku bija žurnāla redakcijas loceklis.
1992. gadā, pēc paša Asova vārdiem, viņš spēlēja A.T. Saraduka filmas "Dazhbog mazbērni", spēlēja burvju Busa Kressenu. Arī rakstnieks saka, ka viņš bija scenārija autors.
Turklāt Asovs ir Krievijas Vēstures biedrības, Krievijas un Maskavas Žurnālistu savienības biedrs.
Pat Gorokhovetā kalpoja skolas muzeja direktors. Viņš piedalījās politiskajā kustībā "Mana dzimtene - PSRS".
Viņš publicēja savus darbus sekojošos laikrakstos un žurnālos: “Dzimtenes balss”, “NG reliģija”, “Oracle”, “Dzimtene”, „Jaunais sargs” utt. Viņš piedalījās TVC, Ren-TV, „Capital”, TV programmās. -3.
"Veles grāmata"
Asovs ir daudzu tulkojumu autors un komentētājs"Velesa grāmata", kuru oficiālie vēsturnieki atzina par viltojumu, turklāt bija rakstīta nepareizā krievu valodā. Tikai pateicoties daudzajām 90. gados publicētajām rakstnieka grāmatām, darbam tika piešķirts nosaukums "Velesov", nevis S. Lesnoy "Vlesov" sākotnējā versija.
Un līdz 2007. gada sākumam Aleksandrs Igorevičs Asovs bija izlaidis vairāk nekā 10 dažādas Veles grāmatas tulkojuma versijas, starp tām ir arī krievu vēdas. Putna Gamajuna dziesmas ”un„ Veles grāmata ”.
Savās publikācijās autors veica vairākas izmaiņas "Veles grāmatas" valodā, tuvinot to protoslāvu un agrīnās austrumu slāvu valodām. Šeit ir galvenie grozījumi:
- Pilnīga piekrišana, kas atspoguļojās seno slāvu pieminekļa nosaukuma maiņā.
- Daži no ukraiņu un poļu valodām (ukraiņu un polonisms) aizgūtie vārdi ir izslēgti.
- Burtu kombināciju, piemēram, "en", vietā ir ieviesti tā saucamie yus (burti no tādas vecslāvu alfabēta kā glagolīta un kirilica).
"Velesa grāmata" Asova tulkojumā izraisīja daudzviedokļi un neapmierinātība gan starp tiem, kas tic pieminekļa autentiskumam (B. Yatsenko), gan zinātniekiem, kuri to uzskata par viltojumu (A. Aleksejevs, O. Tvorogovs). Abas puses atzīmē autora brīvību interpretēt un tulkot, pareizrakstības izmaiņas, sākotnējā teksta grozījumus, neprasmi slāvu gramatikas jomā. Piemēram, 1995. gadā izdotajā grāmatā Asovs tekstā ieviesa 2 jaunus burtus - "yus large", "yus small", kas atšķiras tikai pēc izmēra, lai gan pēc gramatikas likumiem to atšķirības ir zīmēšanas veidā. .
Grāmatas par slāvu kultūru un mitoloģiju
Aleksandrs Asovs pievienoja "Velesova grāmatu"vairāki citi teksti, starp tiem - "slāvu-krievu vēdas". Šī grāmata ir sava veida rekonstrukcija tādiem darbiem kā "Koljadas grāmata", "Putna Gamajuna dziesmas" un vairākiem citiem AI Sulakadzeva tekstiem ("Trizny Boyanovs", "Yarilina's Book"), ko oficiālā vēsture atzinusi par viltotājs. Neskatoties uz zinātnes viedokli, Asovs Sulakadzeva grāmatas uztvēra kā reālus darbus, nevis viltojumus.
Vēsturisko personu biogrāfiju rekonstrukcija
Izgatavo un mēģina rekonstruētdažu vēsturisku personu Aleksandra Asova biogrāfijas. Grāmatas, kas veido darba pamatu, pieder Sulakadzes pildspalvai, un arī "Veles grāmata" ir viens no avotiem. Turklāt rakstnieka aprakstītās vēsturiskās figūras tradicionālajai vēstures zinātnei nav zināmas. Asovs savos darbos atsaucas uz pagānu Krieviju no 3-9 gadsimtu laikiem. Starp cilvēkiem, par kuriem viņš raksta, ir magi un prinči Bogumir, Busa Beloyar, Yagain Gana (kuru Asovs sauc par Veles grāmatas autoru) utt. Tāpat rakstnieku bieži apsūdz slāvu dievu izgudrošanā, starp kuriem ir Višens, Krišens. , Čislobogs.
"Gamayun putna dziesmas"
Šī grāmata ir sava veida autortiesībasstilizācija, kuras pamatā ir mezglveida rakstīšana. Šo rakstīšanas veidu raksturo fakts, ka tā izveidošanai tiek izmantoti pavedieni, un informācija tiek kodēta, izmantojot dažādus mezglus un krāsas. Tiek uzskatīts, ka daudzas senās civilizācijas to izmantoja. Asovs liek domāt, ka mezglveida raksts ir leģendārās iezīmes un rezi - pirmskristietības slāvu rakstība, par tās esamību arī šodien ir jautājums. Grāmatā ir arī slāvu mīti un leģendas.
"Krievu vēdas"
Vēl viena viņa sarakstītā grāmata par slāvu vēsturiAsovs. "Krievu vēdas" ir mītu apkopojums par pasaules un slāvu dievu dzimšanu, ieskaitot Velesu, Svarogu un Perunu. Turklāt ir iekļauti stāsti par Krievijas patroniem un stihiju gariem - Lele, Finiste, Kupala, Kostroma, Snegurochka, Morozko uc. Oficiālie vēsturnieki šo kolekciju uzskata arī par pseidozinātnisku, un to bieži kritizē. Turklāt darbs satur informāciju par slāvu dzīvi, viņu dzīvesveidu, kultūru un reliģiju.
"Slāvu dievi un Krievijas dzimšana"
Šajā grāmatā Asovs iepazīstina ar leģendu kolekcijupar slāvu senčiem un dieviem. Turklāt autors sniedz rakstisku avotu sarakstu, kas apraksta seno slāvu kultūru, ko sauc arī par "vēdisko". Publikācijā ir ilustrācijas, kurās parādīti pirmskristietības slāvu mākslas paraugi.
"Krievu burvju noslēpumi"
Asovs Aleksandrs Igorevičs šajā grāmatā stāstapar garīgo tradīciju un seno slāvu slepeno zināšanu glabātājiem - magiem. Autore stāsta par krievu kopienu dzīvi, kurai izdevās saglabāt svētos rakstus, kas apraksta senās tradīcijas un satur senču piemiņu, līdz mūsdienām. Grāmatā aprakstīti arī brīnumi, kas saistīti ar šiem rokrakstiem, kas notiek mūsu laikmetā, un par gudrajiem, kas joprojām turpina pildīt savus pienākumus.
Secinājums
No iepriekš minētā mēs varam secinātAsovs Aleksandrs zināmā mērā ir diezgan pretrunīgi vērtēts un pat skandalozs skaitlis. Viņa grāmatas daudzi atzīst par tiešu viltošanu un viltošanu, kam nav nekāda sakara ar patiesību. Neskatoties uz to, autoram ir arī sekotāji, kas piekrīt viņa viedoklim par slāvu vēsturi, viņu mitoloģiju un reliģiju.
Svarīgs fakts ir tas, ka 2012. gtrīs vietējās (neopagānu) kopienas rakstnieka teorijas nodēvēja par nezinātniskām un apsūdzēja slāvu ticības kaitēšanā. Neskatoties uz to, Asova grāmatas turpina izdot, un tām pat ir zināma popularitāte. Tādējādi lasītājam pašam jāizlemj, vai ticēt viņam Aleksandra Igoreviča koncepcijai vai pieturēties pie oficiāla zinātniska viedokļa.
