Andreja Mironova biogrāfija: talanta stāsts

1941. gada 7. marts Maskavas Grauermas grūtniecības slimnīcādzimis padomju un postpadomju perioda nākotnes aktieris, Krievijas Federācijas tautas mākslinieks Andrejs Mironovs, kura biogrāfija nekavējoties solīja būt grūti. Vecāki, Aleksandrs Menekers un Maria Mironova bija slaveni izklaidētāji. Kad Andrūša parādījās Starptautiskās sieviešu dienas priekšvakarā, viņi vairākas stundas uz priekšu pārvietoja bērna piedzimšanas laiku un pasludināja mazo Andreju Menakeru par dāvanu 8. martam visām sievietēm pasaulē. Protams, tas notika šaurā draugu lokā, taču joks bija milzīgs panākums.

Bet karš drīz sākās, un tāAndreja Mironova biogrāfija saņēma pirmo lapu - traģisko. Maskavas Miniatūru teātris, kurā strādāja Mironova un Menakers, kopā ar visu nodomu tika evakuēti uz Taškentu. Pēc kara beigām ģimene atgriezās Maskavā, un Andrejs ieradās pirmajā klasē. Zēns mācījās labi, lai gan dažreiz viņš nokavēja mācības, lai skatītu kādu jaunu filmu kinoteātrī pie skolas. Kad Andrejs pārcēlās uz trešo klasi, mākoņi karājās pār savu ģimeni. Valsts atklāja tā saukto ārstu gadījumu par ārstu bojāeju Maskavas slimnīcās. Andreja Mironova biogrāfija satur informāciju par šī perioda notikumiem.Un, lai gan nevienam Aleksandra Menakera ģimenē nebija nekāda sakara ar zālēm, viņiem bija jābaidās no vajāšanas, jo prokuratūras rīcība bija skaidri antisemītiska. Stāvokļa spiediena dēļ Andrejs Menakers mainīja savu uzvārdu un kļuva par Andreju Mironovu.

Pirmā Andreja iepazīšanās ar kinematogrāfijunotika 1952. gadā, kad Maskavā tika filmēta filma "Sadko" un režisors A. Ptuška sāka vervēt jaunus vīriešus epizodiskām lomām. Tika uzaicināts arī Andrejs Mironovs. Viņam bija jāpilda ubaga zēna loma. Tomēr viņš nicināja saplēstās un netīrās drēbes, kuras bija jāvelk sev, un viņš nekavējoties tika izraidīts. Debija kinoteātrī nenotika, tomēr Andrejs ar entuziasmu piedalījās skolotājas Nadeždas Panfilovas organizētajā skolas teātra studijas izrāžu producēšanā.

Pēc skolas Andrejs Mironovs ienāca skolāteātra māksla, kas nosaukta Ščukina vārdā, kamēr neviens nezināja, no kuras ģimenes viņš ir. Tādējādi gandrīz inkognito režīmā Andrejs tika uzņemts pirmajā kursā un sāka studijas slavenā režisora ​​Iosifa Rapopota vadībā. Turpinājās Andreja Mironova biogrāfija. Pēc studentu atmiņām, viņš bija uzcītīgs students, nepalaida garām stundas un sapņoja par sarkanu diplomu. Akadēmisko sasniegumu dēļ skolā viņš pat nedomāja par filmas filmēšanu, atšķirībā no biedriem, kuri izmantoja visas iespējas piedalīties pūlī. Un tikai ceturtajā gadā Andrejs spēlēja filmā "Un, ja tā ir mīlestība?" Tādējādi aktiera Andreja Mironova biogrāfija viņa studentu gados ietvēra tikai vienu lapu, kas veltīta filmu veidošanai.

Pēc koledžas beigšanas viņš iestājās Maskavas teātrīSatīri, kuri viņam daudzus gadus kļuvuši mīļi. Nākotnē Andrejs veiksmīgi apvienoja savu darbu šeit ar filmas filmēšanu. Filmas par jauniešiem "Mans mazais brālis", "Trīs plus divi" vienmēr bija populāras publikas vidū. Un 1966. gadā Mironovs spēlēja negodīgu Dimā lomu filmā "Sargieties no automašīnas", kuras režisors bija Eldars Rjazanovs. Bet vispopulārākais filmas šedevrs bija attēls "Dimanta roka", kurā viņš spēlēja klasisko nelieti Kozodojevu, burvīgu un šauri domājošu. Tomēr kopumā Andreja Mironova biogrāfija attīstījās tā, ka viņa galvenās lomas bija Satīra teātrī. Viņi veidoja visu viņa dzīvi, gaišu un, diemžēl, īslaicīgu. Aktieris pēkšņi nomira 1987. gadā uz teātra skatuves Rīgā, misas ainas vidū izrādē "Trakā diena jeb Figaro laulība".