Nikolajs Vasiljevičs mīlēja savus stāstussapņot, radīt mistisku skatu, kā redzams no viņa slavenajiem stāstiem "Viy", "Vakari saimniecībā pie Dikankas". Bet, ja šeit lasītājam ir jāieiet folkloras rakstura izdomātā pasaulē, tad Gogoļa "Portrets" analīze parāda, ka autors vēlējās pārnest daiļliteratūru uz sociālajām parādībām. Šajā Nikolajs Vasilevičs atgādina daudziem ārzemju rakstniekiem, kuros "pārdabisks" uztver pasauli. Mūsu gadījumā ļaunums darbojas naudu.
В начале повести перед читателем предстает jauns, daudzsološs mākslinieks Chartkov. Viņš ir nabadzīgs, tāpēc viņš apskauž gleznotāju likteni, kam vajadzētu gleznot dažas gleznas, lai peldēties greznībā. Jaunais cilvēks grumē savu likteni, jo viņam ir jādzīvo neskaidrībā un nabadzībā. Un šeit Gogols rada netipisku un absolūti fantastisku situāciju. Darba portreta analīze rāda pakāpenisku Chartkova pārveidi no talantīga mākslinieka uz skaudīgu un mantkārīgu personu, kas iznīcināja viņa talantu.
Veikalā Shchuk pagalmā mākslinieks atrodnoslēpumains portrets, kas kā rezultātā kļūst par bagātināšanas avotu. Attēlā ir mazliet devinātāja Petromihali dievbijīgā dvēsele. Sākotnēji Chartkov nopērkamajam naudai nopērk gravīras un manekeni, lai iegūtu nopietnu priekšstatu par mākslu, bet pēc tam viņš pakļaujas kārdinājumam, iegūstot pilnīgi bezjēdzīgas un nevajadzīgas lietas. Tas ir fakts, ka jaunietis pērk talantīgus citu gleznotāju gleznojumus un iznīcina tos mājās.
Atpirkšana un māksla
N.V.Gogols "Portrets" rakstīja, lai iebilstu pret pilnīgi atšķirīgiem cilvēku rakstiem un viņu uzskatus par mākslu. Velna portreta autors bija stāstītāja tēvs. Šis cilvēks, tiklīdz viņš saprata, kāda ir glezna, un grēks, ko viņš izdarījis, nekavējoties devās uz klosteri, lai vienotos par saviem grēkiem. Rakstnieks neredz neko nepareizu ar to, ka ļaunums ir attēlots ar mākslas palīdzību, bet cilvēkam no tā ir jāgodē, nevis jāiznīcina viņa talants.
