Šapiro Ādolfs Jakovļevičs - režisors, kura vārdspērkona dārdi visos bijušās PSRS un Eiropas nostūros, pateicoties drosmīgām teātra izrādēm, kas lauza visus stereotipus. Šis raksts ir veltīts viņa darbam un biogrāfijai.
Bērnība
Ādolfs Jakovļevičs Šapiro dzimis 1939. gadāHarkova. Plašāka sabiedrība neko nezina par režisora bērnību, taču maz ticams, ka kara gados kādam no padomju bērniem tas bija laimīgs un viņu neaizēnoja grūtības un zaudējumi. Īpaši grūti Šapiro bija Adolfa vārda dēļ, kas izraisīja nepatīkamas asociācijas un pat naidu citu vidū.
Pēc tam režisors to teica vairāk nekā vienu reizipateicīgs liktenim, kas ļāva viņam piedzimt tajā pašā mājā sv. 15 gadus vecais Čerņševskis, kur viņš toreiz vēl dzīvoja, bija ļoti jauns, un vēlāk slavenais literārais kritiķis Ļevs Vladimirovičs Lifšits.
1949. gadā zinātnieks tika nosūtīts uzapsūdzības kosmopolītismā. Ādolfs Šapiro, kura ģimene darīja visu, lai glābtu to, kas bija palicis pāri no kādreizējās greznības starp slavenā Rīgas koktirgotāja pēctečiem, ilgi nevarēja atjēgties. Iedomājieties viņa prieku, kad pēc rehabilitācijas Lifšits apņēmās "uzvilkt" kaimiņa nabaga nabaga studentu un iedvesa viņam mīlestību pret literatūru. Viņš arī ieteica viņam iestāties teātra institūtā.
Pētījums
50. gadu beigās A. Ya.Šapiro iestājās Harkovas teātra institūtā. Tur viņš sevi pieteica kā ne disciplinētāko studentu. Jo īpaši viņš tika atkārtoti redzēts pastaigājamies ar pilnu teātra kostīmu un V.I. Paralēli studijām viņš nolēma praktizēt režiju. Šajā nolūkā Šapiro izveidoja savu teātra studiju, kur viņš iestudēja M. Šatrova izrādes "Gļebs Kosmačovs" un L. Zorina "Redzi laikā".
Pirmie soļi Rīgā
1962. gadā pēc Harkovas absolvēšanasTeātra institūts A. Ja. Šapiro pārcēlās uz Rīgu. Toreiz iesācēju režisoram gandrīz nebija aizdomas, ka viņš saistīs savu likteni ar šo pilsētu nākamajos 30 gados.
Latvijas galvaspilsētā Ādolfs Šapiro sāka strādātRīgas Jaunatnes teātris. Ar viņa ierašanos šis teātris ieguva vissavienības slavu un sāka par to runāt ne tikai visos PSRS stūros, bet arī Dienvidslāvijā, Itālijā, Francijā, Vācijā, Kanādā un ASV.
1964. gadā Ādolfs Jakovļevičs vadīja Jaunatnes teātri uniestudēja izrādes "20 gadus vēlāk" un "Cilvēks, kurš izskatās pēc sevis", kuru pamatā bija Mihaila Svetlova darbi. Šīs 2 izrādes noteica viņa turpmāko radošo ceļu kā režisors, kurš spēj radīt nopietnas teātra izrādes jauniešiem un bērniem, mērķējot arī uz viņu vecākiem.
Tālākais darbs Rīgas Jauniešu teātrī
Starp nozīmīgajiem Šapiro teātra iestudējumiem darba laikā Latvijā var atzīmēt "Čukokkala" (pēc KI Čukovska iestudējuma), "Homburgas princis" (G. Kleists) un "Rīt bija karš" (BL Vasiļjevs).
Turklāt auditorija atcerējās RTYUZ izrādes1960.-1980. Gadi pēc A. Arbuzova lugām ("Pilsēta rītausmā" un "Uzvarētājs"), kā arī lielisks "Peer Gynt" iestudējums latviešu valodā pēc G. Ibsena. Oriģinālvalodā A. Šapiro klātesošajiem uzdāvināja Raiņa Zelta zirgu, Gunara Priedes sniegotos kalnus, Māras Zālītes dzīvo ūdeni utt.
Paralēli darbam teātrī Ādolfs Šapiro pasniedza Latvijas konservatorijā. Šajā universitātē viņš absolvējis 3 aktieru kursus un 1 režiju.
Pēdējais sensacionālākais Šapiro darbs uz Rīgas skatuves bija izrāde "Domokratiya", kuras pamatā bija I. Brodska darbi.
Krievijā
1992. gadā pazīstams un iemīļots komponistsRaimonds Pauls, kurš tobrīd bija Latvijas Kultūras ministrijas vadītājs, parakstīja rīkojumu reorganizēt Jaunā skatītāja teātri. Tādējādi Rīgas Jaunatnes teātris, kas tika uzskatīts par vienu no labākajiem bijušās Padomju Savienības teritorijā, beidza pastāvēt, un pats Ādolfs Šapiro, kurš vienā naktī zaudēja savu mīļoto ideju un iespēju radīt, nolēma pamest valsti.
Maskavas Vakhtangova teātrī 1994. gadāviņam uzticēja J. Kiltija iestudēt “Saldos melus”. Viņu pozitīvi uzņēma metropoles sabiedrība. 4 gadus vēlāk viņa luga Bumbarash, kas tika iestudēta Samāras jauniešu teātrī, tika nominēta prestižajai Zelta maskas balvai. Veiksmīga bija viņa sadarbība ar teātri. Majakovskis. Tur režisors iestudēja izrādi Tokijas viesnīcas bārā (Tenesī Viljamss).
Citi darbi
2000. gadā Adolfs Šapiro veica pionieriMaksima Gorkija lugas "Apakšā" iestudējums O. Tabakova teātrī-studijā. Un 2001. gadā Samāras publika pirmizrādi piedzīvoja lugai "Māte drosme", kuras pamatā bija Bertolda Brehta darbs. Turklāt 2004. gadā Adolfa Šapiro iestudējums “Ķiršu dārzs” uz Maskavas Mākslas teātra skatuves ar nepārspējamo Renatu Ļitvinovu kā Raņevskaju bija ļoti veiksmīgs.
2007. gadā režisors kļuva par A. A. Brjaneveva Jaunatnes teātra mākslas projektu vadītāju un prezentēja Bredberija lugu "Fārenheita 451".
Adolfs Šapiro: personīgā dzīve
Režisors bija precējies divas reizes.Kopš pirmās laulības viņam ir meita Rosana, un 2001. gadā pašreizējā režisora sieva dzemdēja viņa dēlu Arseniju. Vecuma starpība starp brāli un māsu, kas dzīvo Kanādā, ir 38 gadi.
Otrā laulība iepūta direktoram jaunus spēkus, un viņš uzskata, ka ieguva otro iespēju sākt dzīvi no jauna.
Tagad jūs zināt, kas interesanti darbojasvairāk nekā pusgadsimtu viņa radošās darbības skatītājam prezentēja Adolfs Šapiro (režisors). Arī šodien viņš turpina priecēt teātra cienītājus ar jaunām izrādēm, kas pārsteidz ar šķietami labi zināmā literārā materiāla ilgu laiku lasīšanas novitāti.
Lai gan Adolfs Šapiro nekad nav pieredzējispiedāvājumu trūkums no Krievijas vadošajiem teātriem, viņš pats uzskata, ka viņa vienīgā mīlestība ir Rīgas Jaunatnes teātris. Tomēr direktors negrasās atgriezties Latvijas galvaspilsētā. Kaut arī savulaik viņš apmeklēja pirmizrādi iecienītajā Jauniešu teātrī. Tā bija viena cilvēka izrāde, kuras laikā trimdā palikušais Mihails Barišņikovs lasīja atstumtā Brodska dzeju, un Ādolfs Šapiro, savulaik ekskomunikēts no mīļotā teātra, to visu vēroja no skatītāju zāles.
