Krievijas Federācijas nodokļu kodekss nosakapar priekšmetiem pienākums iesniegt ziņojumus uzraudzības iestādei, ja tas paredzēts attiecīgajos tiesību aktos. Maksātājs dokumentus nosūta pārbaudei reģistrācijas vietā. Nodokļu kodekss paredz atbildību par deklarācijas neiesniegšanu.
Vispārīga informācija par ziņošanu
Deklarācija ir rakstisks paziņojumsmaksātājam par nodokļu objektiem, saņemtajiem ienākumiem un radītajiem izdevumiem. Šajā dokumentā subjekts norāda arī informāciju par līdzekļu avotiem, pabalstiem, bāzi, aprēķināto obligātā maksājuma summu budžetā vai citu informāciju, kas kalpo par pamatu maksas aprēķināšanai un maksāšanai. Šis precizējums ir 80 NK. Krievijas Federācijas Nodokļu kodekss nosaka iesniegt pārskatus par katru maksājumu, par kuru budžetā jāatskaita, ja vien likumā nav noteikts citādi.
Art. 119 NC
Saskaņā ar kl.6 80. pantu, deklarāciju iesniedz nodokļu iestādē likumā noteiktajā termiņā. Šīs receptes neievērošana ir pārkāpums. Par deklarācijas neiesniegšanu laikā, Art. 119 NC. Jāpatur prātā, ka novērtētās maksājuma summas iemaksa budžetā neatbrīvo subjektu no soda par noteiktās kārtības neievērošanu. Tas nozīmē, ka aprēķinātās maksas atmaksas gadījumā sankcija netiks noteikta minimālajā apmērā. Tās vērtība tiks aprēķināta pēc ziņojumā norādītā obligātā maksājuma summas.
Kādi ir sodi nodokļu birojā uzņēmumiem?
Sankcijas maksātājiem, kuri pārkāpj piegādes kārtībuziņošana uzraudzības iestādei, kā paredzēts 1. panta 2. un 2. punktā. 119. Sods par nodokļu deklarācijas neiesniegšanu priekšmeta reģistrācijas vietā ir 5% no budžetā ieturētās un dokumentā norādītās maksājuma summas, uz kuru attiecas atskaitīšana (piemaksa). Uzkrāšana tiek veikta par katru pilnu vai nepilnīgu mēnesi no pārskatu iesniegšanas datuma. Tajā pašā laikā sods par nodokļu deklarācijas neiesniegšanu nevar būt lielāks par 30% no aprēķinātās maksas, bet ne mazāks par 100 rubļiem. Šī procedūra tiek uzskatīta par kopīgu visiem maksātājiem. Art. Nodokļu kodeksa 119. pants paredz arī pastiprinātas sankcijas par ziņošanas procedūras pārkāpšanu. Konkrēti, sods par nodokļu deklarāciju var būt 30% no maksājuma summas, ja uzņēmums nav iesniedzis dokumentāciju ilgāk par 180 dienām. no likumā noteiktā datuma. Tajā pašā laikā, sākot ar 181. dienu, no viņa tiks iekasēti 10% no pārskatā norādītās maksas par katru mēnesi (nepilnīgi vai pilnīgi).
Nianses
Naudas sods par nodokļu neiesniegšanudeklarācija laikā ar nepareizi aprēķinātu obligātā maksājuma summu, tiek noteikta saskaņā ar maksājamo un nav kļūdaini norādīta pārskatos. Pētījuma priekšmetam jāpatur prātā arī tas, ka, ja tiek aprēķināta maksas summa nulle, priekšmeta dalībniekam joprojām ir pienākums iesniegt dokumentāciju. Augstākās arbitrāžas tiesas Prezidija 2003. gada informatīvajā vēstulē Nr. 71 teikts, ka maksātāja prombūtne noteiktā izmaksājamās summas perioda beigās pats par sevi neatbrīvo viņu no nepieciešamības sastādīt un iesniegt atskaites. Tādējādi sods par nodokļu deklarācijas neiesniegšanu tiks vērtēts neatkarīgi no aprēķina rezultātiem.
Atbildību pastiprinoši apstākļi
Praksē bieži rodas jautājums -Vai kontroles organizācijai ir tiesības palielināt atgūšanas apjomu atkārtotas ziņošanas procedūras pārkāpšanas gadījumā? Atbilde uz to ir ietverta Art. 112. Tajā teikts, ka, ja pastāv apstākļi, kas paredzēti Art. 114. sods par nodokļu deklarācijas neiesniegšanu tiek palielināts par 100%. 2. pantā Art. 112, tika konstatēts atbildību pastiprinošs apstāklis - pārkāpuma izdarīšana personai, kurai iepriekš bija piemērots sods par līdzīgu pārkāpumu. Šī noteikuma 3. klauzulā ir norādīta atbildības saukšanas noilguma periods. Tātad dubultu summu var atgūt, ja kopš pirmā soda dienas nav pagājuši 12 mēneši. Apstākļus, kas pastiprina vai mazina atbildību, nosaka nodokļu iestāde vai tiesa, un tos ņem vērā, piemērojot sankciju. Tādējādi saskaņā ar iepriekš minēto kontroles organizācijai ir tiesības iekasēt summu divkāršā apmērā.
Pārkāpumu diferenciācija
Diezgan bieži jautājums parnaudas soda noteikšana par maksājumu neiesniegšanu, nevis par PVN deklarācijas vai citu obligātu atskaitījumu neiesniegšanu. Jāatzīmē, ka sankciju piemērošanas kārtība šādos gadījumos ir atšķirīga. Piegādes kārtību un norēķinu nosūtīšanas kontroles datumu, noteikumus un aizpildīšanas veidlapu regulē Art. 80 NK. Tas pats pants attiecas uz deklarāciju. Neskatoties uz to, šie jēdzieni paši nav identiski. Ja dokumentā nav deklarācijas pazīmju, tad soda piemērošana saskaņā ar Art. 119 ir nepareizs. Šajā gadījumā Art. 126. Tajā teikts, ka naudas sods 50 rubļu apmērā tiek piemērots subjektam, kurš nav iesniedzis dokumentus vai citu informāciju, kas paredzēta Nodokļu kodeksā un normatīvajos aktos. katram dokumentam.
SAC Prezidija precizējumi
Lpp.Vēstules Nr. 71 15. pantā teikts, ka organizācijai nevar uzlikt naudas sodu par PVN vai citas maksas deklarācijas neiesniegšanu, ja tiesību aktos par konkrētu maksājumu tiek nošķirti pārskatu un aprēķinu jēdzieni. Līdzīgs skaidrojums ir sniegts Prezidija dekrētā Nr. 15356/04. Tajā teikts, ka, vērtējot maksājumu pēc būtības, neatkarīgi no tā nosaukuma, jāņem vērā likumā noteiktie nodevu un nodokļu jēdzieni. Apskatīsim piemēru. Tiesa izskatīja lietu, ka organizācija neiesniedza deklarāciju (aprēķinu) par darbībām ar vērtspapīriem. Būtībā maksājumi, kas saistīti ar akciju apgrozījumu, darbojas kā kolekcija. Tas ir, tās ir iemaksas, kuru samaksa darbojas kā viens no nosacījumiem valsts struktūru juridisko darbību veikšanai attiecībā uz šo organizāciju. Jo īpaši mēs runājam par noteiktu tiesību piešķiršanu vai licenču (atļauju) izsniegšanu. Tādējādi maksājums pēc būtības ir vērtspapīru emisijas maksa. Deklarācijas (aprēķina) nesniegšana par tās samaksu nevar būt par pamatu Art. 119 NC.
Elektroniskā forma
Ir pieņemti pašreizējie tiesību aktinoteiktas izmaiņas. Saskaņā ar tiem subjekta pienākums ir elektroniski iesniegt ziņojumus kontroles struktūrai. Kopš 2007. gada to attiecina uz maksātājiem, kuros strādā vairāk nekā 250 darbinieku, un kopš 2008. gada - vairāk nekā 100 cilvēku. Šo pienākumu subjekti izpilda, nosūtot attiecīgo informāciju, izmantojot telekomunikāciju kanālus. Jāatzīmē, ka par deklarācijas (3-NDFL vai cita obligāta maksājuma) neiesniegšanu pareizā formā var piemērot arī Nodokļu kodeksa 119. panta sankcijas. Paskaidrojumi par šo jautājumu ir iekļauti Finanšu ministrijas vēstulē Nr. 15356/04. Dokumentā jo īpaši teikts, ka pārskatu (aprēķinu) iesniegšana neatbilstošā formā vai nenoteiktā veidā tiek uzskatīta par maksātājam uzliktā pienākuma neizpildi.
Sankciju mērķi
Jāsaka, ka naudas sods parienākumu deklarācijas neiesniegšana darbojas kā vissvarīgākā valstiskuma institūcija. Tās galvenais mērķis ir nodrošināt iestāžu pilnvaru īstenošanu, lai kontrolētu visu tiesisko attiecību dalībnieku stingru likuma prasību, tiesību un interešu (stratēģisko, ekonomisko, sociālo) ievērošanu. Naudas atgūšana ir civiltiesiskās atbildības veids kopumā un jo īpaši individuāli. Piemērojot sankcijas pārkāpējiem, valsts nodrošina likuma un kārtības uzturēšanu noteiktā sociālās un ekonomiskās mijiedarbības jomā.
Tiesiskā regulējuma specifika
Jāsaka, ka pilnvaru īstenošanapilnvaras noteikt atbildību par nodokļu pārkāpumiem ir tās konstitucionālais pienākums. Tās ieviešana nav iespējama bez valsts kontroles pār normu ievērošanu, kas nosaka un regulē kārtību, kādā sabiedrība mijiedarbojas budžeta obligāto maksājumu jomā. Tam ir institūcija, kas nodrošina to subjektu saistību izpildi, kuri piedalās attiecīgajās tiesiskajās attiecībās.
Secinājums
Uzņēmumu nodokļu saistības,saimniecisko darbību veikšanai ir liela nozīme, lai uzturētu likumu un kārtību valsts ekonomiskajā sfērā. Tas darbojas kā galvenais tiesiskā regulējuma instruments. Visu nodokļu tiesisko attiecību subjektu savstarpējā uzskaitīto pienākumu izpilde un esošo tiesību izmantošana veicina likumīgas sabiedrības veidošanos, kurā ir izveidots augsts tiesiskuma pamatu līmenis. Tajā pašā laikā saistībām gan kopumā, gan īpaši nevajadzētu kļūt par maksātāja ikdienišķu darbību, par kuras neievērošanu tiek paredzēta tikai viena vai otra sankcija. Viņiem viņam jākļūst par nepieciešamo viņa tiesību, interešu un brīvību realizēšanu konstitucionālajā izpratnē, caur kuru tiek veidota pilnvērtīga pilsoniskā sabiedrība.
