Kad tu domā par to, kas ir žēlastība,Pa ceļam rodas jautājums: "Kā tas atšķiras no mīlestības un žēlsirdības jēdzieniem?" Senkrievu literārajā darbā “Likuma un žēlastības vārds” par šo tēmu var gūt daudz interesantu secinājumu. Saskaņā ar baznīcas mācību tā ir pārdabiska Dieva dāvana cilvēkam.
Svētie tēvi žēlastību uzskata par "dievišķu"godība", "Dievišķā stari", "neradītā gaisma". Visām trim Svētās Trīsvienības sastāvdaļām ir sava ietekme. Svētā Gregorija Palamas rakstos teikts, ka tā ir “vispārējā enerģija un dievišķais spēks un darbība Trīsvienības Dievā”.
Pirmkārt, katram pašam jāsaprotka žēlastība nav tas pats, kas Dieva mīlestība un viņa žēlastība (žēlsirdība). Šīs trīs ir pilnīgi atšķirīgas Dieva rakstura izpausmes. Augstākā žēlastība ir tad, kad cilvēks saņem to, ko viņš nav pelnījis vai nav pelnījis.
Mīlestība. Grace. Dieva žēlastība
Dieva galvenā īpašība ir mīlestība.Tas izpaužas Viņa rūpēs par cilvēkiem, viņu aizsardzībā, piedošanā (pirmās vēstules korintiešiem 13. nodaļa). Ar Augstākā žēlastību ir iespējams izvairīties pat no pelnītā soda, par ko liecina Ādama grēku piedošana. Dievs viņu ne tikai nenogalināja, bet arī deva viņam iespēju izglābties caur Jēzus Kristus upuri. Kas attiecas uz žēlastību, jūs bieži varat atrast šādu definīciju Svētajos Rakstos: žēlastība ir nepelnīta žēlastība. Bet mēs varam teikt, ka tas ir vienpusējs formulējums. Daži cilvēki, kas saņēmuši atklāsmes no augšienes, apgalvo, ka Dieva žēlastība ir arī Debesu Tēva spēks, kas izteikts kā dāvana, lai cilvēks, lai kā viņš censtos, viegli izturētu to, ko viņam grūti pārvarēt pašam. .
Dievišķā enerģija ir pieejama tiem, kas patiesi tic
Katru dienu jums ir jātuvojas Dievam sirsnīgilūgšana ar tādu nozīmi, ka bez tās dzīvē nekas nebūs tā, kā vajadzētu, un tikai ar to viss izpaudīsies vislabākajā iespējamajā veidā. Pazemība Augstākā priekšā, ticība viņam paver piekļuvi viņa žēlastībai, tiek uzklausīti lūgumi. Bībeles Word of Grace baznīca māca, kā pareizi lūgt Debesu Tēvu.
Visi, kas pieņem Jēzu Kristu, tiks izglābtipateicoties tavai ticībai. Vēstulē Efeziešiem 2:8-9 teikts: “Jo žēlastībā jūs esat izglābti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana, nevis ar darbiem, lai neviens nevarētu lepoties. No tā arī izriet, ka caur to, kas nāk pestīšanai, kas ir jāgodā, cilvēkiem jādzīvo no žēlastības.
Nav nepieciešams klauvēt pie atvērtas sirds
No apziņas, ka Dievs vienmēr ir blakus un navTikai, lai atbalstītu trūkumā, iestājas priecīgs miers, jo cilvēks sāk just, ka viņam ir vistuvākais un uzticamākais draugs. Tas izpaužas katrā ikdienas dzīves mirklī, katrā sīkumā, pat šķietami nemanāmā. Neviena detaļa nepaiet garām Visvarenā skatienam. Tāpēc ar patiesu ticību viss notiek ar Dieva palīdzību, nevis tikai ar saviem spēkiem. Bībeles baznīca cenšas nodot šo patiesību visiem lajiem. Grace, pēc tās baznīcnieku domām, katrs to ir pelnījis. Lai tai piekļūtu, vienkārši jāizbauda katrs savas dzīves mirklis, nevis jāpaļaujas tikai uz saviem spēkiem.
Kas bloķē ceļu pie Dieva?
Ir trīs veidi, kā degradēt savu ticību unTādējādi distancēties no Dieva ir lepnums, žēlums pret sevi un žēlošanās. Lepnums izpaužas faktā, ka cilvēks piedēvē sev tos nopelnus, ko piešķīra Debesu Tēva žēlastība. Tādā veidā grēcinieks “laupa” Dievam slavu. Lepnais cilvēks uzskata sevi par neatkarīgu, bet bez Kristus patiesi neko nevar darīt. Bībeles baznīcas apmeklējums, žēlastība kurā tas ir jūtams kā viena plūsma, katrs lajs no mentora dzirdēs, ka šāda plāna grēcīgums iznīcina cilvēka dvēseli.
Sevis žēlošanu var klasificēt kā elkdievību.Cilvēks, visu laiku domājot par savu nožēlojamo likteni, patiesībā pielūdz tikai sevi. Viņa domas: "Kas ar mani?" - radīt dziļus maldus. Patiesa filantropija viņā izpaužas arvien mazāk. Viņš zaudē garīgo spēku, jo to veicina žēlums.
Sūdzēšanās ir pirmais veids, kā aizmirst par pateicībuDebesu Tēvam. Sūdzoties, cilvēks noniecina visu, ko Augstākais viņa labā ir darījis, dara un darīs. Rūpīgi izpētījis likumu un žēlastību, cilvēks saprot, ka Dievam ir jābūt pateicīgam pat par mazām dāvanām. Viņš arī labāk zina, kas cilvēkam der un kas slikts, kas viņam vairāk vajadzīgs.
Kurš ir žēlastības cienīgs?
Parasti, pirms cilvēks iemācās dzīvot,Atzīstot Bībeles Rakstus, ko māca Baznīca Žēlastības Vārds, viņa dzīve var būt nesakārtota. Sieviete var būt kašķīga, manipulēt ar saviem ģimenes locekļiem un mēģināt visu paturēt savā vērīgā kontrolē. Vīrietis var būt rupjš pret savas ģimenes locekļiem. Taču ir svarīgi saprast, ka, lai citi cilvēki nekaitinātu, bet sagādātu prieku, ir jāsāk mainīties ar sevi un, pirmkārt, jāatver sava sirds Dievam, jāuzticas viņam. Laika gaitā daudzās dzīves jomās sāks notikt pozitīvas pārmaiņas.
Dievam ir savs indivīdsplānu, un tas ved uz to, lai iemācītos izbaudīt katru dienu. Bieži vien cilvēkiem tas neizdodas, jo viņu dzīvē ir pastāvīgas bailes un šaubas. Un jums vienkārši jāuzticas Augstākajam, viņš vienmēr jums palīdzēs visā, vadīs, dos spēku paveikt to, kas nepieciešams.
Zemes darbs un žēlastība
Dieva Vārds saka, ka cilvēks var būtkaut kas tika dots no labestības, kā dāvana no augšas. Tas var notikt kādam, kurš no pirmā acu uzmetiena saskaņā ar zemes likumiem to absolūti nav pelnījis, kurš neko nav darījis šī labā. Mums jāsaprot, ka žēlastība un darbs nevar pastāvēt vienlaikus. Tā kā kristiešiem ir grūti saprast un pieņemt šo faktu, viņi tā vietā, lai izbaudītu to, kas viņiem jau ir, un izmantotu to, lai pilnībā izprastu attiecības ar Dievu, viņi vienmēr cenšas iegūt caur darbu to, kas viņiem jau ir.
Tiek uzskatīts, ka žēlastība ir tas, kam Dievs ir paredzētsViņš atdeva labāko no debesīm un tādējādi izglāba vissliktāko no zemes. Tāpēc katrs var uz to paļauties, bet tas nenozīmē, ka vairs nevari neko darīt, nepilnveidoties, negodināt Visvareno. Viņš dāvā spēku vispirms tiem, kas viņam tic no visas sirds, tad katra cilvēka diena paies priekā. Galvenais ir uzticēties viņa labestībai un gudrībai.
Dievišķo enerģiju būtība
Dieva žēlastība ir dāvana.To nevar nopirkt vai pārdot, tā ir Dieva sūtīta žēlsirdība, viņa neradītā enerģija, kas var būt dažāda. Ir elku izteikšanas enerģija, kas ar žēlastību cilvēku padara par dievu, tā viņu svēta, dievina. Ir apgaismojoša, attīroša, svētdaroša enerģija. Ar viņu palīdzību Dievs uztur cilvēka eksistenci.
Dievišķā enerģija ir cilvēka dvēseles dziedniece
Jēzus teica:“...Tāpat kā zars nevar nest augļus pats no sevis, ja tas nav vīna kokā, tā arī jūs, ja nepaliekat Manī” (Jāņa 15:4). Un tas nozīmē, ka Debesu Tēvs neprasa, lai cilvēks iztiktu ar saviem spēkiem, Dieva žēlastība nolaidīsies pie katra, kas viņam pilnībā tic.
Dievišķā enerģija ir tilts starpcilvēks un Dievs. Ja tā nav, tad starp pirmo un otro ir nepārvarams bezdibenis. Tāpēc kristieši godina svētās ikonas un relikvijas, jo tās ir Dieva žēlastības nesējas un palīdz savienoties ar Debesu Tēva enerģijām.
Lielākais žēlastības noslēpums ir pazemība.Kad cilvēks pazemojas un nožēlo grēkus, viņš skatās tikai uz sevi un nevienu netiesā. Šajā gadījumā Augstākais pieņem un attīra viņa dvēseli. Jūs varat iegūt žēlastību, neapšaubāmi ievērojot Dieva baušļus, bet visdrīzāk žēlastības enerģija nolaidīsies pie pazemīgajiem caur viņu grēku nožēlu.
