Darbam un darbam ir cilvēks un viņa darbsliela vērtība. Pēc tam, kad tika teikts: „Jūs nopelnīsiet savu ikdienas maizi ar savu uzacu sviedru!”, Darbs kļuva par vienu no galvenajām nodarbībām.
Romiešu sakāmvārds "kur ir tiesībasaizsardzība šajās dienās kļūst arvien nozīmīgāka. Tāpēc ir izpratne par likumiem - lai justos pārliecinātākiem un tādējādi brīvākiem, zinātu savas tiesības, bet arī neaizmirstiet par citu tiesībām.
Mūsdienu attīstītajā sabiedrībā darba attiecības regulē atsevišķa nozare - darba tiesības.
Tās galvenais princips ir nodrošināt tiesības uzvalsts aizsardzība katrai personai, viņa brīvību un darba tiesību ievērošana. Šī principa konkretizācija ir atrodama nodaļās par darba ņēmēju tiesību aizsardzību.
Tagad mūsu valstī starp darba devējiem irļoti žēl, ka arvien pieaug privāto uzņēmumu, indivīdu un organizāciju skaits, kur darba attiecības ne vienmēr balstās uz darba likumiem, t.i. Šajā sakarā tiek pastiprinātas darbinieku piespiedu darba tiesības un brīvības.
Mūsu valsts darba kodekss nodrošinaikviena tiesības sevi aizstāvēt ar jebkādiem līdzekļiem, kas nav aizliegti ar likumu. Galvenie, kas var aizsargāt darba ņēmēju tiesības, ir noteikti darba kodeksā. To saraksts paliek nemainīgs. Tikai mainīja aizsardzības nodošanas secību.
Ранее контроль и государственный надзор minēts pirmais. Un jaunajā versijā, pirmkārt, darba ņēmēju darba tiesību pašaizsardzība. Bet tas nenozīmē, ka darba ņēmēju valsts aizsardzība pret viņu brīvību un darba tiesību pārkāpumiem. Gluži pretēji, tā pievērš uzmanību tam, ka darba ņēmēji var izmantot savas tiesības uz aizsardzību ar juridiskiem līdzekļiem.
Jaunajā (uzlabotā) TC versijāIr paplašināts brīvību un darba tiesību aizsardzības veidu saraksts. Šeit ir pievienota tiesības uz tiesisko aizsardzību, kas ir jānodrošina saskaņā ar mūsu Konstitūciju, kas nosaka cilvēktiesības uz aizsardzību tiesā.
Saskaņā ar jauno darba kodeksu, sarakstsGalvenie veidi, kā aizsargāt darba tiesības un brīvības, ir darba ņēmēju pašaizsardzība pret viņu tiesībām, darba ņēmēju likumīgo interešu un darba tiesību aizsardzība, ko veic arodbiedrības, valsts kontrole un uzraudzība attiecībā uz darba kodeksa un citu normatīvo tiesību aktu ieviešanu, kas satur darba tiesības, un, protams, tiesu aizsardzība.
Tie darbinieki, par kuriem ir sūdzībasdarba devējiem par viņu tiesību pārkāpumiem ir tiesības uz aizstāvību tiesā, ko regulē mūsu valsts darba kodekss. Pašreizējā jaunā modeļa likumdošanā darba strīdus neatrisina maģistrāta tiesa, kā tas bija iepriekš, bet tie tiek iesniegti apgabaltiesā. Darba ņēmēju tiesību aizsardzība var notikt gan sūdzību izskatīšanas procedūrā, ko īpaši izveidojusi darba strīdu komisija, gan apejot iepriekš minēto komisiju.
Jebkuršstrīdi, kas saistīti ar darba attiecībām. Likums nosaka noteiktu strīdu sarakstu, kurus komisija neizskata, bet izšķir tikai tiesā. Tās ir atjaunošana darbā, atlaišanas iemesla un datuma izmaiņas, pārcelšana uz citu darbu, samaksa par piespiedu kavējumiem vai atalgojuma atšķirība par zemāk apmaksāta darba veikšanas periodu, darba devēja bezdarbība vai prettiesiska rīcība darba ņēmēja personas datu aizsardzībā un apstrādē, kā arī atteikums pieņemt darbā ...
Ar tiesas lēmumu atlaišanas iemesla formulējums var tikt mainīts nepareizi vai neatbilstoši likumam.
